Dzēsts profils
29. nov 2010. 09:12Super ,Vāveruk !
Viens no maniem mīļākajiem gabaliņiem.....mmmmmmmpa skaisto
Dzēsts profils
29. nov 2010. 09:06Paldies par atsaucību,esat tik skaistas.Kā lai tā nesaka,,,,,,
Dzēsts profils
29. nov 2010. 09:06Nu tad par tiem dārgakmeņiem un juvelieriem! Paldies!
Gunta G. 29. nov 2010. 09:05ļoti skaisti teikts....:)))
Dzēsts profils
29. nov 2010. 08:58Ļoti laba doma izteikta šajā dzejolī! Piekrītu 100%!
Lai laba un silta diena tev arī, Andi!
ance a. 29. nov 2010. 08:57Andi ...vēss ...tas nu par maigi teikts ,bet paldies...
Vilks V. 29. nov 2010. 08:31Iemesli var būt dažādi!
Visbiežāk tas ir pārpratums!
Var būt,ka draugs ir emocionāls un izdarīji,ko tādu,kas
lika drauga emocijām sakāpt līdz augstākajam punktam...
Arī draugi strīdas...
Nezinu...Bet ,ja īsts Draugs,tad
pēc strīda vienmēr centīsies salabt!
Ilze B. 29. nov 2010. 08:25Nodomāju.............jocīgi gan,bet lai nu dara kā tīk.
Ja pēc tam viss nenoskaidrojās...........tad sūtu dillēs!
Moon M. 29. nov 2010. 08:20...tā ir gļēvulības pazīme...izrādīšanās......... -par to tikai pasmaidīt.
Dzēsts profils
29. nov 2010. 08:12Romantika nekur nav jāmeklē , jo viņa vai nu cilvēkā ir , vai nav
somziiliite l. 29. nov 2010. 07:40Ir, ir romantika - tajos patiesajos, dvēseliskajos cilvēkos...ja tā ir bijusi, nekur nepazūd - pat visām grūtībām cauri iet...ikdienas sīkumiņos...vārdos, žestos, sajūsmā par skaisto...:)
somziiliite l. 29. nov 2010. 07:35Varbūt nav īstais draugs, tik tā šķita...
Dzēsts profils
29. nov 2010. 07:07viens te salietojies.
jā jā. ar tevi te aizmigsi.
Dzēsts profils
29. nov 2010. 01:59Tās ir mūsu bailes,bailes no pārmaiņām,bailes pamest iesēdētu siltu vietiņu,varbūt bailes kādu sāpināt un līdz ar to mēs sāpinām sevi.Kad uzņemies atbildību par savu dzīvi pats,nevienu citu neuzskatot par vainīgu,viss notiek un liekais,kuras mācībstundas jau esi apguvis, pakāpeniski atkrīt pats.Nāk jauns pakāpiens,jauna pieredze.
