alberts d. 27. nov 2010. 00:40Visjauträkais tajä visä ka ...nekas jau nav bijis...nu kam negadäs...
Gundars Ī. 27. nov 2010. 00:38Frēzij, lūdzu, saldējums, ēdams ar karotīti/ēm... Lai garšo
Nauris F. 27. nov 2010. 00:36nju tak:) nav neviena?:D
Māsa K. 27. nov 2010. 00:35Cads šad tad grib pakašķēties....tas tā piederas pie lietas... A par kuru jautājumu jūs šoreiz...Kaukā slinkums meklēt da iedziļināties...
Gundars Ī. 27. nov 2010. 00:30Lai viss notiek ! Aicināti VISI...
Frēzija v. 27. nov 2010. 00:27........es gan gribu un iešu.
Nauris F. 27. nov 2010. 00:23taatad jaariiko balliite
Gundars Ī. 27. nov 2010. 00:21Nauri, uz priekšu ! Un sauc arī citus/as līdzi...
Nauris F. 27. nov 2010. 00:08es ir uzluugt kaadu daamiiti!!!(dejot es maaku laaabi)
Frēzija v. 27. nov 2010. 00:00Jā jā jā....gaidi, es saldējumu ēdu ar karotīti, jo man garšo ar ķiršu ievārījumu :)
Gundars Ī. 26. nov 2010. 23:51kura bija Tava nepareizā atbilde...?
Frēzija v. 26. nov 2010. 23:47 Kad pirmo reizi šo anekdoti dzirdēju, mana atbilde bij nepareiza.........
smieklīgi, vai ne.....
Dzēsts profils
26. nov 2010. 23:46Paldies , Frēzij ! Bet tās sajūtas , tās jau paliek pat pēc gadiem , tās nevar nozagt !
Minka s. 26. nov 2010. 23:44Tas, ne tikai Latvijā, ES,kā veloceļotājs, atrados Vācijas pilsētā MANHEIMĀ un jau
gulēju teltī, vēlu vakarā. Pēkšņi uzbruka divas meitenes laupīšanas nolūkā. Es viņām
izrādīju pretestību. Tad viena izrāva nazi un metās man virsū. Noderēja armijā iegūtā
BOKSA un SAMBO cīņas māksla - nazi izsitu no rokas,bet baidoties BARA
UZBRUKUMU nācās steidzīgi pamest nakšņošanas vietu.
