Reizēm ir , kad adresāts pazūd - naktī ...

Paldies, patika!

Baigā bezcerība,dzīve jau nemaz tik pelēka nav........kā raksti

tu dari visu loti pareizi pec noradem,un ka pasai patik...viss ir lieliski.

Saskaitiet nu..........cik reizes Tu vienā mazā teikumā minēji vārdu - bauda?

vel viena nianse,kura jaievero-vienigi ka pasai patik,un izpildi pec ta,ko Tev noradis izdarit...

Kāpēc aizspriedumi
laimi baudīt liedz?

Kāpēc rudenī dzērves

tik skumji kliedz?
Kāpēc sirmo galvu
gadi uz leju liec?

Kāpēc man sirdī
savādi vārdi krājas?
Kāpēc tik skumji,
kad neviena nav mājās?
Kāpēc ilgota sirds
ar manu nesarunājas?

Kāpēc rīta agrumā
man saule jau riet?
Kāpēc mīlestība
man tik smaga šķiet?
Kāpēc nezinu vairs,
uz kuru pusi man iet?

Kāpēc par zudušu mīlu
putni tik skumji dzied?
Kāpēc vizbulītes
ziemas salnā vēl zied?

Kāpēc pulkstenis iet,
bet nekur neaiziet?
/A.Lazda/

tu visu atceries-un dari pat bez atkapem-tas ir ideali-tagad bus rezultati-un atkartoti.

Meitene ar pūķa tetovejumu.
                                (Stīgs Lārsons)

Varbūt vecmeitu ballīte?

Miegamice!
Es arī!   

Tikai pirtnieks (žēl man viņa!) un šoferīC?    Kas tad tas par tusiņu? Bez puišiem?     

Nenāc vairs manās domās, nenāc!
Nejauc stipro mūri, kas būvēts.
Nedrupini pa ķieģelim, nedrupini,
To, kas tik ilgi un rūpīgi mūrēts.

Tu klausies manī, bet nesadzirdi,
Noņem krāvumu kārtu pa kārtai,
Atklājot aukstajam bezjūtu vējam
Siltu un mulstošu, mīlošu sirdi...

_ _ _ _ _

Tagad vakaros, laižoties miegā,
Tev krāsainas sapņu vēstules rakstu.
Tik atbildi neceru saņemt,
Jo adresāts pazudis naktī...

Vien lietus lāsītes klusi
Pa palodzi vienmuļi bungo.
Manā dvēselē ieraušas rudens
Un skumīgu dziesmiņu dungo...
  /aut.nez./

Raksti Ilga,kamēr ir ko rakstīt,raksti.....patīkami palasīt

Tā ir smalka lieta īstajā brīdī paklusēt.

  Skaists laiks ! Tas pelēkais vāks jau bija par smagu. Tik cilvēkam vienmēr gribas visu pēc grāmatas , bet tā nenoteik un vismazāk jau dabā.

Nav lielākas vērtības par pašu cilvēku.

Raksti noteikti , jo sieviete nebeidz runāties ar kādu kaut vai domās un nebeidz vēstules rakstīt - ja ne citam - tad jaunības draugam. Arī, tad , kad neaizsūta .