Dzīve paiet ātri, tas tiesa, bet skumt par to nav vērts.
Mums jāiemācās dažreiz apstāties no šī lielā skrējiena, paraudzīties sev apkārt, ieskatīties dabā, nu kaut vai šorīt šajā apbrīnojamā baltumā...
  Bet skumt un nožēlot par aizgājušajiem gadiem - to nē. Varam vienīgi vērt vaļā pagātnes lapas, lai atcerētos skaistākos mirkļus  

Galvenais paspēt ko labu tajā izdarīt. ,nav ko skumt,neba šai dzīvei dzīvojam,bet nākamai.

es ar domāju,nafig

būs jāizlasa

Vienīgi ticība,cerība un mīlestība glābj.

Kā gan var būt smieklīgs tas , kas otram ir sāpīgs ..., sevišķi , ja tie ir bērni ...

Kādēļ nē?
Tikai,kad sastapsi šo sievieti,tad arī atbildēsi!!!

Nafig viņam, veselīgam zinātniekam, dvielis?  

  Liktenīgais vīrietis, liktenīgā sieviete - mūžu mūžos neatbildētais jautājums.   Vai nav tā, ja esam satikuši liktenīgo ,tad neprotam to novērtēt un meklējam kaut ko jaunu it kā liktenīgo un tā skrienam pa apli.....

Ja dvako elpa,esot Higieniskak neskupstities.

Ja elpa ta Dvako-kadel vel skupstities?

tad tev jādzīvo pie amerikāņiem. man kaut kā šitais jumōrs nedalec.

Akademikis J.Stradins vairs nevares dvielus Aiznemties.

Olga, varbūt ne reti, bet vai tas,, ko sajūtam kā liktenīgo otro pusi, arī paliek kopā ar tevi atlikušo zemes dzīves daļu, tas sāpīgākais jautājums...  

..bet dzīve reti kuram tadu dāvina   

Ticēt, gaidīt un mīlēt. Patīkami to dzirdēt no vīrieša, ļoti pat.

jā, būs labi..kādu laiciņu ilūzijās var padzīvot.

Ja ticēsim, piepildīsies !   Ja gaidīsim, atnāks !   Ja mīlēsim, noteikti būs un paliks !

Paldies, veltījums domāts Jums, ...