Dzēsts profils
22. nov 2010. 14:14Opppā!!! Tad jau to 5 % arī vairs nafff?
Viena vienīga matemātika man te šodien! Laikam jau jāaiziet parakņāties pa plauktu...mož vecajam tur aizķērušies kādi vīriešu vitamīni. Ar žeņšeņu
Moon M. 22. nov 2010. 14:12......labrīt........ profesori un padomdevēji
Dzēstss P. 22. nov 2010. 14:11....un tikai retā saprot,ka profesija vainīga pie Ģimenes iziršanas un jau laikus steidz mainīt profesiju,kamēr vārds Skolotāja nav kluvis par DIAGNOZI!
Dzēsts profils
22. nov 2010. 14:09Pūķi, a tiem 5% tā laulība kāda? Ir...arī statistikas dati?
Dzēstss P. 22. nov 2010. 14:07No skolotājām distancējos jau no Padomijas laikiem!
Papētiet statisrtiku-85% šīs profesijas pārstāvēm laulība šķirta,20% no atlikušajiem piecieš Pleci sev līdzās un tikai 5% skolotāju dzīvo likumīgā laulībā!
----------------------
Nav jau viegli no 8 stundu komandierēšanas pārslēgties un MājaS IDILI UN NEKOMANDĒT VISMAZ SAVU LAULĀTO
Vasilijs P. 22. nov 2010. 14:02Kadel Dienvidu Tilta montazas laika Saimniecibas preces defitsits ir Dzeltena krasa?
Vasilijs P. 22. nov 2010. 13:55Kopeji nopelni jaciena.
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:49Tās rindiņas - romantiskās skumjās izteiktas, bet nīst, ko mīli..........nemāku, tad jau labāk - maz pamazām......mūra sienu būvēju.
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:33Ilgas........., bet mīlu taču nevar nīst..........
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:31Kam tev vajadzīgas tās vienaldzības?! ........sevis iznīcināšanai ?
Dzēsts profils
22. nov 2010. 13:30Redzi, to jaciņu ir krietni vieglāk nopirkt, nekā padomāt un izdarīt ko citu- piemēram, sakrāt naudiņu. Tālāk- ja dāma šitādu štelli kā vardarbīgs tēvainis pacieš ilgi un dikti- tātad gūst kaut kādu , citiem nesaprotamu, bet viņai pašai - visai saprotamu - labumu. Tas varētu būt- pažēlošanu , uzmanību no sabiedrības puses, savu kaut kādu kompleksu apmierinājumu.Tālāk seko tīri personīgas īpašības kā- bailes, nespēja un negribēšana uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, slinkums- labāk zināms ļaunums, nekā kas jauns un nezināms, u.t.t.Plusā vēl vecāku paraugs un ieaudzinātais. Kamēr viņa pati netiks ar šo visu galā- cits nepalīdzēs. Vai un kad tiks līdz citām domām , kas būtu jādara- to neviens nevarēs prognozēt.
Laura k. 22. nov 2010. 13:29kā tai reklāmā-es zinu tikai to,ka neko nezinu...
Ja nevari mainīt situāciju-maini attieksmi!Un kam no tā vieglāk,ka Tu visulaiku esi strjomā????nu-būs tak būs,tad arī domāsi,neskrien lokomotīvei pa priekšu!
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:27Olgai pilnīga taisnība, kādreizējā paziņa ar vēstules palīdzību man atsūtīja šokējošu ziņu, viņa gaidot jau trešo bērniņu (no otra vīra) un esot nodomājusi atstāt vinu slimnīcā. Tā kā man bij tikai puikas, uz ko atbildēju, vai viņai prāts, savu bērnu un vēl meitenīti, par ko es labprāt tikai priecātos! Nebij ilgi jāgaida atbilde, ja es esot ar mieru, vedīšot man. Protams, tas man bij kā ar āmuru pa pieri, nebiju tādam gājienam gatava, ko teiktu mana ģimene, kaut kādā veidā atkratījos, bet kas notika tālāk - nezinu . Kaut kad sen rādīja pa televīziju, ka klīst pa pasauli tikai ar vecāko meitu, otru laikam tomēr atstāja. Izriet, ja gribi palīdzēt ar vārdiem, var gadīties, ka būs jāpalīdz arī ar darbiem.........
Laura k. 22. nov 2010. 13:25....un mēs esam par tām sievietēm,pie kurām iet...
nadya c. 22. nov 2010. 13:25tur jau tas labums un ir tajos sapņos ka var vissu ko seu atļauties un teu nekas nebus par to,tapec tie sapni ir viss saldakie
Ilze B. 22. nov 2010. 13:24
Bet te būs dziesma........
Dzēsts profils
22. nov 2010. 13:18Tāda doma- vai tik ir okey, vai nekas nejauks nav noticis", šad un tad ieskrien prātā...Ar manu plašo saimi būtu jokaini, ja būtu savādāk. Bet kaut kā esmu iemācījusies īpaši šādas domas neakcentēt- pēc principa- problēmas risināsim " po mere postupļeņija".
