Dzēsts profils 22. nov 2010. 14:14

Opppā!!! Tad jau to 5 % arī vairs nafff?  
Viena vienīga matemātika man te šodien! Laikam jau jāaiziet parakņāties pa plauktu...mož vecajam tur aizķērušies kādi vīriešu vitamīni. Ar žeņšeņu  

Moon M. 22. nov 2010. 14:12

......labrīt........ profesori un padomdevēji

Dzēstss P. 22. nov 2010. 14:11

....un tikai retā saprot,ka profesija vainīga pie Ģimenes iziršanas un jau laikus steidz mainīt profesiju,kamēr vārds Skolotāja nav kluvis par DIAGNOZI!

Dzēsts profils 22. nov 2010. 14:09

Pūķi, a tiem 5% tā laulība kāda? Ir...arī statistikas dati?    

Dzēstss P. 22. nov 2010. 14:07

No skolotājām distancējos jau no Padomijas laikiem!
Papētiet statisrtiku-85% šīs profesijas pārstāvēm laulība šķirta,20% no atlikušajiem piecieš Pleci sev līdzās un tikai 5% skolotāju dzīvo likumīgā laulībā!
----------------------
Nav jau viegli no 8 stundu komandierēšanas pārslēgties un MājaS IDILI UN NEKOMANDĒT VISMAZ SAVU LAULĀTO

Frēzija v. 22. nov 2010. 14:03

To arī daru  

ierakstam «Dzīvo nost !!!!!!!»
Vasilijs P. 22. nov 2010. 14:03

drankigi SAULIT!Drankigi...

Vasilijs P. 22. nov 2010. 14:02

Kadel Dienvidu Tilta montazas laika Saimniecibas preces defitsits ir Dzeltena krasa?

ierakstam «... iekrāso !!!! ...»
Vasilijs P. 22. nov 2010. 13:55

Kopeji nopelni jaciena.

Frēzija v. 22. nov 2010. 13:49

Tās rindiņas - romantiskās skumjās izteiktas, bet nīst, ko mīli..........nemāku, tad jau labāk - maz pamazām......mūra sienu būvēju.

ierakstam «Atzīšanās ..»
Dzēsts profils 22. nov 2010. 13:40

var gan..

ierakstam «Atzīšanās ..»
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:33

Ilgas........., bet mīlu taču nevar nīst..........

ierakstam «Atzīšanās ..»
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:31

Kam tev vajadzīgas tās vienaldzības?! ........sevis iznīcināšanai ?

Dzēsts profils 22. nov 2010. 13:30

Redzi, to jaciņu ir krietni vieglāk nopirkt, nekā padomāt un izdarīt ko citu- piemēram, sakrāt naudiņu. Tālāk- ja dāma šitādu štelli kā vardarbīgs tēvainis pacieš ilgi un dikti- tātad gūst kaut kādu , citiem nesaprotamu, bet viņai pašai - visai saprotamu - labumu. Tas varētu būt- pažēlošanu , uzmanību no sabiedrības puses, savu kaut kādu kompleksu apmierinājumu.Tālāk seko tīri personīgas īpašības kā- bailes, nespēja un negribēšana uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, slinkums- labāk zināms ļaunums, nekā kas jauns un nezināms, u.t.t.Plusā vēl vecāku paraugs un ieaudzinātais. Kamēr viņa pati netiks ar šo visu galā- cits nepalīdzēs. Vai un kad tiks līdz citām domām , kas būtu jādara- to neviens nevarēs prognozēt.

ierakstam «interesanti kāpec...»
Laura k. 22. nov 2010. 13:29

kā tai reklāmā-es zinu tikai to,ka neko nezinu...
Ja nevari mainīt situāciju-maini attieksmi!Un kam no tā vieglāk,ka Tu visulaiku esi strjomā????nu-būs tak būs,tad arī domāsi,neskrien lokomotīvei pa priekšu!

ierakstam «...ko nu?.....»
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:27

Olgai pilnīga taisnība, kādreizējā paziņa ar vēstules palīdzību man atsūtīja šokējošu ziņu, viņa gaidot jau trešo bērniņu (no otra vīra) un esot nodomājusi atstāt vinu slimnīcā. Tā kā man bij tikai puikas, uz ko atbildēju, vai viņai prāts, savu bērnu un vēl meitenīti, par ko es labprāt tikai priecātos! Nebij ilgi jāgaida atbilde, ja es esot ar mieru, vedīšot man. Protams, tas man bij kā ar āmuru pa pieri, nebiju tādam gājienam gatava, ko teiktu mana ģimene, kaut kādā veidā atkratījos, bet kas notika tālāk - nezinu   . Kaut kad sen rādīja pa televīziju, ka klīst pa pasauli tikai ar vecāko meitu, otru laikam tomēr atstāja. Izriet, ja gribi palīdzēt ar vārdiem, var gadīties, ka būs jāpalīdz arī ar darbiem.........

ierakstam «interesanti kāpec...»
Laura k. 22. nov 2010. 13:25

....un mēs esam par tām sievietēm,pie kurām iet...

ierakstam «Iz dzīves!!!»
nadya c. 22. nov 2010. 13:25

tur jau tas labums un ir tajos sapņos ka var vissu ko seu atļauties un teu nekas nebus par to,tapec tie sapni ir viss saldakie

Ilze B. 22. nov 2010. 13:24


Bet te būs dziesma........

Dzēsts profils 22. nov 2010. 13:18

Tāda doma- vai tik ir okey, vai nekas nejauks nav noticis", šad un tad ieskrien prātā...Ar manu plašo saimi būtu jokaini, ja būtu savādāk. Bet kaut kā esmu iemācījusies īpaši šādas domas neakcentēt- pēc principa- problēmas risināsim " po mere postupļeņija".

ierakstam «...ko nu?.....»
Autorizācija