Re, kā nu atkal sāp.
Un liekas, ka es drīz mirsu.
bet, re, kā meitene krūmā kapj, un rokas tai pilnas ķiršu.

Tik nolādēti atkal sāp,
Ka sirds no sāpēm auļo.
bet meitene, re, no jūras kapj
Un blakus man kājas sauļo.

Un viss tik vienkārši jāpacieš,
kaut sāpes deg ta ka lāpā
bet meitenei - viss tik piegulošs, ciešs,
Un strazdu balsī ta pļāpā.

Gar pamali, re, saule vecu mākoni vazā.
Un meitene smejas un saka: re,
lai pasauli nepiedrazā! :)

Sap. bet, re, kādi pilni zari
balsu, ķiršu un nošu.
Un meitene saka : es tevi arī
neatdošu!

I.Z.

Ansis nebija šimpanze bet gan meža kuilis.

a kur citur vēl cilvēkam varētu būt  tai *namā* pieņemtie likumi?..p

jā.. labi uzrakstīts un galvenais ar dziļu domu..:))

Vecums. Viņš bija krietni pārspējis šimpanzu vidējo dzīves ilgumu, bija pienācis laiks aiziet.

  To, ko Ojārs Vācietis uzrakstīja

Diez no kā nolika ķelli Ansis??

gribas palutināt sevi ar...  ar????

Un kā ir, pēc ieraksta blogā palika labāk??

iestaajaas klusums!!!!!!!nu tak....

http://www.youtube.com/watch?v=w8QH93jWZbk&feature=related

moon-kaa teiksi,taa buus:D

Nauri-nesienies pie vārdiem.......

Ojāram vispār laba dzeja, ja kas.

sasodiiti labaakais komentaars:D:::D:D:D:D

Nauri-tūlīt taps kļūdas labojums....... nevaig,interesanta tak saruna

Naurītis nemaz nav vakarējais  varbuut ne vakareejais,bet pieredzi neapsteigt  

Ilga Es,kā vienmēr Tu izlasīji tikai pusi no rakstītā....

Dzīve ir kā liela deja .