Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:36

ip MAN , lielākoties - jā , attiecību modeli pārņem ģimenēs ..., bet ne vienmēr , kā piemērā par brāli un māsu no nelabvēlīgās ģimenes ..., tam bērnam jau no mazotnes ir otra sāpi saklausoša dvēsele ...

ance a. 8. nov 2010. 09:35

Nav viegli, bet kas ir viegli......

ierakstam «Kur mana ticība Tev?»
Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:34

ance a. 8. nov 2010. 09:32

Labrīt, pie mums ari kā pa miglu.... jauku dienu...

Dzēstss P. 8. nov 2010. 09:31

Pamēģini saprast galveno-Katrs,kurš Tevi mācīs-stāstīs to,ko pats zin un ne vairāk-tāpēc Tu jau būsi,kā Klišeja,kurš foķēs stipri līdzīgi savam skolotājam...
Mācies Pats un tikai Pats-tikai tad Tu nelīdzināsies kautkādam tur vietējā ciema fotogrāfam!Es bieživien pasmaidu par viņu *šedevriem* un tikvien,kā izdvešu-un Es šitādas bildes,kā Brāķus metu laukā!:)))

Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:30

  atkarīgs no vecāku audzināšanas!

Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:24

Ai ai ai....un ja paskatās greizajos spoguļos??????????/

Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:20

        ĒNA

Ēna,
Tevi paļā un nievā ;
Tu šāda un tāda esot -
Pelēka , lipīga ,
Riebīga , nejauka,
Un vēl un vēl ...
Tik daudz naida un rūgtuma
Tevim pasaule raida.
Bet es ?
Tevi par māsiņu saucu -
Vecāku , gudrāku, labāku .
Kad grūti man klājas,
Tev tuvāk lienu ;
Zinu - tevī atdzimšu es .


  / S. Grasmane /

Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:14

Man ar šī nodarbe patika! Mest akmentiņus,kurš tālāk.   

ierakstam «Pie bērnības ezera.»
Dzēsts profils 8. nov 2010. 09:05

Kā pa miglu mana dzīve..........

Vilks V. 8. nov 2010. 08:45

ierakstam «Sveiciens dienai ....»
Vilks V. 8. nov 2010. 08:17

ĒNA    

Es esmu uz vietas, bet Tu, kā Tev iet?
Tu kam seko, man paldies;
Tev Tev tāpat vien jābrien tuvumā,
Kāpēc ar mani Tu nerunā?

Tu, ēna, nelokies,
No manis Tev neaiziet,
Tu gribi citam ēna būt.

Es pastiepju roku, Tu pretī man,
Tu ēna, kas ejot skan,
Tu saproti mani tā vienīgā,
Kamēr Tu blakus man, es dzīvs.

Tu, ēna, nelokies,
No Tevis man neaiziet,
Es gribu citu ēnu sev.

Ēna ir divdimensiju vizuāla parādība,
Kas sirreāli atspoguļo Tevi ar visām Tavām
Kroplībām, vājībām un vērtībām uz planētas virsmas
Vai apkārtējiem priekšmetiem.
Ēna ir bez garšas, nesataustāma un nenotverama.
Izpildītājs:
Jumprava
Mūzikas autors:
Aigars Krēsla
Vārdu autors:
Duks&Nataradža

ance a. 8. nov 2010. 08:06

Sen gan nebiju dzirdējusi....

Dzēsts profils 8. nov 2010. 08:05

Es mīlu spoguļus - daudz un dažādus. Uzskatu tos par saviem draugiem, sarunu un uzmundrinājuma biedriem.... Bez tiem nav iedomājama mana dzīve.
Kā es varētu sevi nofotografēt ( to bieži mēdzu darīt ) , ja man blakus nebūtu mans sabiedrotais - spogulis ?
Kas man parādītu, ka kļūstu maķenīt vecāka ?
Kas atgādinātu : "" Nesaknieb lūpas ! Tas ir tik riebīgi ! "'
Un tā tālāk ...un tā joprojām ....

ance a. 8. nov 2010. 08:03

  

Autorizācija