Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:45

nju tad tev vel kadas 200 bu4as klat un hug...:*

ierakstam «CUNAMI»
Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:44

Haijā ...    

Vasilijs P. 4. nov 2010. 21:44

tik atkal neapmet kuleni...

Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:43

tad tev vel 100 bucas vairak.........:*

ierakstam «CUNAMI»
Valdis m. 4. nov 2010. 21:43

Karmenija k. 4. nov 2010. 21:42

bet laikam diezgan grūti ir "starot"  mūsu nesakārtotajā valstī tām sievietēm kam mājās bērni prasa ēst, jālaiž viņi uz skolu, vīrietim nav darba, pašai arī.......Bet .....visumā......ir jāmāk un jāvar   sevi nest jebkurā situācijā.....nolaisties nedrīkst.

Jānis G. 4. nov 2010. 21:42

pārākl kluss pats sevi nedzirdu

Vasilijs P. 4. nov 2010. 21:42

..un atkal Gvantanamo licis,un vakara saulriets...

Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:42

        
Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Šo vienu lūgšaniņu tad arī sirdī domājam un jūtam savu satikšanos, jo Kungs Jēzus tepat mājo vissvētākā Sakramentā. Zīmīgi ir tas, ka Kungs Jēzus pats iemācīja māsai Faustīnai šo lūgšanu un pats arī sacīja šo padomu: - katru reizi, kad tu ienāksi savā kapelā vissvētākā Sakramenta priekšā, tad vienmēr saki šos vārdus, ko es tev iemācīju. Un katrā ziņā, ja mēs arī paklausīsim tam norādījumam, ko Kungs Jēzus pats personīgi devis māsai Faustīnai, tad noteikti būs liela svētība un labi rezultāti. Arī kaut kādos briesmu brīžos, kad draud kas nepatīkams  vai bail no kā, vajag šo lūgšanu sacīt. Te ir mazs notikums par to, kā vispār radās šī lūgšana – pirms 2.pasaules kara māsa Faustīna jau skaidri zināja, ka šis karš būs neizbēgams un ka tas nesīs ļoti daudz posta un nāves, visus tās mērogus Kungs Jēzus atklāja māsai Faustīnai. Un viņa zināja, ka jau pirmā soda rīkste kritīs pār Poliju. Mēs zinām, ka vācieši vispirms tur Polijā sāka šos nāves darbus. Un toreiz, kad māsa Faustīna redzēja, ka soda eņģelis paceļ savu rīksti par Poliju, viņa lūdzās ļoti, sauca uz Dievu pēc apžēlošanas, bet visas viņas lūgšanas bija pilnīgi bezspēcīgas, tāpēc ka tautas grēki bija stipri savairojušies. Un tad viņa sajuta sirdī iedvesmotus tieši lūgšanas vārdus:  Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkie

Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:40

nju tev trisreiz vairak...:*

ierakstam «CUNAMI»
Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:39

tev trisas....:*

ierakstam «CUNAMI»
Karmenija k. 4. nov 2010. 21:37

tas kārtējo reizi pierāda ka labam vārdam ir ļoti liels spēks.Lai tikai biežāk mēs tos dzirdētu un paši teiktu.Tas ir tik maz ko mēs varam darīt, bet no tā paliek tik labi, gan tam kam pasaka, gan arī tam kurš saka.

ierakstam «ak šī diena....»
Medus M. 4. nov 2010. 21:37

  Fīlings!

Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:36

tev divas...:*

ierakstam «CUNAMI»
Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:35

bucina........:*

ierakstam «CUNAMI»
Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:35

nez vai, viņai pašai jābūt no dabas starojošai un no dzives pašpietiekamai, īstais vīrietis ar savu attieksmi to tikai atraisīs, paspilgtinās un padarīs viņu vēl īpasāku  

Ārija x. 4. nov 2010. 21:34

Jauka Tev diena! Labi vārdi jau gan parasti iedarbīgāki par jebkuru pātagu!  

ierakstam «ak šī diena....»
Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:33

jap...:*

ierakstam «CUNAMI»
Karmenija k. 4. nov 2010. 21:33

vai tad pašai negribas būt iekārojamai.....kaut vīrieša nav blakus?

Dzēsts profils 4. nov 2010. 21:32

nju es jau censos.....:*
es tevi ari loti milu....:*

ierakstam «CUNAMI»
Autorizācija