Paldies!!

paldies....

Kaprīze ....

....es regulāri....nebēdne esmu.....nepārprotiet tik....viss ok.....

Nākotne arī nekas labāks nebūs.

ieviņ, meitiņ, atklāji *ameriku*..p

Mums abiem ir darbiņš Es rakstu tu lasi pēc tam otrādi.

Visi var būt laimīgi. Bet vai grib?  

Cenšos,bet dažreiz kā sanāk tā sanāk-cilvēks nav pati pilnība.

a man pat skebinas runajot par viniem  UZ SIBIRIJU VISUS VINJUS!

Ne kad tas ne būs pieņemts, jo tad viņus visus jāizmitinā cietumā. Vakar dzirdēju pa radio, kā ministrs nav atbildīgs par savu darbu. Viņam tikai politiska atbildība. Tā nosaka mūsu likumdšana. A na fig mums tadi ministri un tada likumdošana?!

Saprašana par laimi katram ir sava. Es esmu šeit un tagad, kopā ar sev mīļiem cilvēkiem un esmu laimīga. Ir  cilvēciņi, kuri ņaud , ka  lietus līst un viņiem tā esot nelaime, bet, tā ir viņu problēma.

Starpiība nav nekāda, vai esi iemīlējusies, vai esi mīlēta, varas kārās ir un paliks varas kārās un to nekas nemainīs. Vīrieši to ļoti labi jūt, kura tēlo mīlestību , kura ir varas kāra un , kura ir patiesa.

Katru dienu pamodoties pārbaudu vai dzīvs, vai jau pamodos cita pasaulē. Un patikāms pārsteigum, es esmu šeit!

Jebkurš var būt laimīgs.  
Ja tikai pats to vēlas un ļoti grib.
Protams, vienmēr būs tie, kas par laimi vien runās kā par kaut ko ļoti milzīgu, bet vienlaikus- netveramu...   Tie, kuriem klapes uz acīm. Nus, tiem lai veicas- prātuļojumos.  
Es izvēlos būt laimīga.

Noteikti!

Par to varu- muļķības, jo vienalga ir patīkamāk ierausties padusē, sēdēt, kuļčāt kājas un trauslai, ne visuvarošai un visuvarenai būt.
Bet būt karalienei- tas gan ir sassodīti labi. Un ne jau tikai tad, kad esmu iemīlējusies, bet arī visu to pastāvīgo laika mērvienību, kurā apzinos- eh, nu mīl taču