Slapjas tās pļavas.

....laikam jau iepatikās....

Tikko vienā komentārā lasīju, -kamer septiņreiz mērīsi, cits pa to laiku nogriezīs..

Bērns ir ģimenes spogulis...un sabiedrības arī...ir sāpīgi skatīties uz šādiem bērniem...mans uzskats, ka mēs pieaugušie esam atņēmuši šiem bērniem viņu bērnības burvīgo pasauli...

Labi,nāc,dejosim zilo ziedu pļavās..   

Es tā aī dariju,atnāca kaimiņs un savāca pirmais,manus kāpostus.

Laikam dzīves patieso vērtību mēs sākam apzināties tikai tad, kad esam uz robežas starp dzīvot un nedzīvot...un tad, kad mēs izķepurojamies mēs spējam novērtēt saullēktus un saulrietus, jūras šalkas un visus, visus mūsu mīļos un dārgos cilvēkus.Mēs zinām katra mirkļa vērtību.

Tur aiz mākoņiem ir....saule, nu nebūs jau tikai lietus.....

Laiks satikties ar draugiem...šādas izjūtas arī mani pārņem ik pa brīdim un galvenais, ka zini, ka daudzus tu nesastapsi vairs nekad...

Vēl vairāk nepatikšanu rodās, ja pasaka otrādies!!!

Tā ir...

Paldies   nu jau čībiņās neaizskriešu, pārāk auksts
Kafiju gan baudu pašlaik melnu, smaržīgu un stipru...

Labi,gana,palika jatrāk.

Andi,pietiks skumju šim rītam..tur-aiz mākoņiem ,saule IR..

Jā,tie vāri ir aizkustinoši.

Ļoti patīk šī dziesam Balto Lāču izpildījumā..

Nekas nav noticis,lietainā laikā skumjas uznāk.

Kapec Tev ŠI RĪTS IR TĀDS SKUMĪGS , VAI KAS NOTICIS vai ari kāda skumja gadadiena........

Skaisti