Dzēsts profils
4. okt 2010. 20:40Gratulēts 8 balsis ir labāk nekā cerēts
Dzēsts profils
4. okt 2010. 20:40Nupat izlasīju rakstu par enerģētiskiem vampīriem-tiem,ka tik pavaimanāt!
Medus M. 4. okt 2010. 20:32Tak jau svētkos uzpucējamies, nošpaktelējamies... Pat ļaudis, kuri dodas TV kameras priekšā, tiek nogrimmēti.... Vai tad mē kādi lohi, ka nesakopjamies? Ikdiena ir ikdiena...Es arī ikdienā izskatos un jūtos kā svētkos... Neesmu pārstrādājusies, man ir foršs vīrs, kurš veicina manu kopšanos: gan oie masieres, gan manikīres, gan frizieres....
Dzēsts profils
4. okt 2010. 20:19es par puķēm, bet te par politiku...
Dzēsts profils
4. okt 2010. 20:17Bučas tiks arī tautietēm ...jebšu tikai tautiešiem
Dzēsts profils
4. okt 2010. 20:11naksies nedaudz pielagoties,vai nu dzivot vienai
Dzēsts profils
4. okt 2010. 20:06Man nav īpaša profila bilde, jo mani nekas nesaisa :)
Frēzija v. 4. okt 2010. 19:47Dzīve ir skarba un ne vienmēr sanāk kā gribētos
Dzēsts profils
4. okt 2010. 19:46P.S. "Latvijas ceļš" žīds Gōdman,kas "iefiltrējās" caur Tautas Fronti,jau 2x pierādīja,kā vajag sagraut Latviju...
Zenta B. 4. okt 2010. 19:45Patīk Amigos un amigosieši,jo varam brīvi izteikties!
Frēzija v. 4. okt 2010. 19:45Nu gan sarežģīti, kāpēc tad ir jāiekrāso sevi nedabīgās krāsās
Antra K. 4. okt 2010. 19:44Bez šaubām,jo falšs agri vai vēlu atklāsies.
Dzēsts profils
4. okt 2010. 19:41Ne vienmēr mēs svētkos esam tādi kādiem mums būtu jābūt...cilvēkam jau vispār būtu jādzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu ...un tad nebūtu kauns par sevi ne ikdienā ne svētkos...
Dzēsts profils
4. okt 2010. 19:37Ar gribēšanu vien nekas nav līdzēts. Tikai tad, kad šis vīrietis ir pieņemis un skaļi paudis lēmumu- es esmu alkoholiķis, atkarīgs cilvēks,es izlēmu nedzert, jo man tas nav vajadzīgs, es eju pēc palīdzības- pie narkologa( nevis kodēties, lūgties, šūties un burties)- tad tur var kaut kas sanākt. Un tapat - viņam pašam, bez neviena palīdzēšanas IR jāsameklē- kur un kā to palīdzību saņems. Nekāda darīsana - sievas, bērnu, vecāku, draugu, radu, kolēģu,lai atrastu dakteri, sameklētu naudu, sarunātu brīvdienu vizītei pie ārsta- nekas tāds nav jādara. Par ko ir jādomā līdzcilvēkiem- jātiek vaļa no līdzatkarības, ja tāda ir iestajusies( konsultācijas ar psihiatru, nevis psihologu, vai kaimiņu Anninu), jādomā par to, ka visu atlikuso mūžu šī alko tēma būs kā bumba ar laika degli- dzert nedrīkst nemaz, ne vienu glāzi uz bēdām , priekiem, u.t.t., tāpat- momentāli ir jaliek kaut kas tās dzeršanas vietā- pie tam ,ar to nodarbošanos atkal ir tā šaize, ka vispirms pašam atkarīgajam ir jādara kaut kas, tad- tuviniekiem jāpiedalās.Tā kā - dot kaut kādu iespēju vai nē- jādomā pašai, tas nav nekas viegls un patīkams arī pēc ārstēšanās. Galvenais- lai cik ļauni arī tas neizklausītos- neko, ne mazo pirkstiņu nedrīkst pakustināt atrkarīgā cilvēka vietā, jo savādak tam visam pasakumam nebūs nekādas jēgas. un arī visos citos gadījumos- nesadomāties un nesacerēties uz priekšu- neviens nekad nedos nekādas garantijas , ka tas murgs būs beidzies. Tās nav iesnas, ko dakterē neatejot no kases.
Zenta B. 4. okt 2010. 19:29Man liekas ,ka vairākums cilvēku gribētu būt sirdsskaidri!Bet ne visiem no liktens tas ir dots!


