Rudens smarža, sevišķi rūgtenā mārtiņrožu smarža, gājputnu atvadu dziesmas un domas , ka paies tik mirklis īss un smaržos bērzi ....

Nu,žēl,ka "TĀ GALVIŅA" komandē vīrieti,vai ta smadzenes nedarbojas,to vietā zāģā skaidas?
Mēs kontrol.ējam savu rīcību-attīstītākās būtnes esam!

Vella milti!   Ir tāds teiciens: Tad, kad tā MAZĀ galviņa ņem virsroku pār to LIELO, diezvai tās piparmētru ledenes līdzēs...

varam nosaukt kaa patiik...bet katrai tautai ir taas muuzika,kas paliidz dziivot....skaisti...

...vina naaks ja gaidiisi

Pielāgoties sanāks jebkurās, pat visforšākajās attiecībās, tikai nevajag to padarīt par attiecību iespējamības stūrakmeni. Man princi[piāli svarīgās lietās es nepielāgošos, tāpat negribētu , lai vīrs visā pielāgotos man.  

skaistas atminjas sirdi silda arii salaa...

Pēc šitāda teikuma- tur pat nav vērts neko sākt, jo jau ir programma galvā- nesanāks. Jā, atšķirības būtu- gan dzīves uzskatos, gan zināšanās, gan ierastajā dzīvesritmā( skatoties- par ko abi strādā), bet tās būtu opcijas, kuras , ja labi grib var saskaņot.Bet , ja čoms jau pašā sākumā pūš un elš kā tvaika lokomotīve- es jau parasts puika no laukiem, ko tad es- tad tiešām - tikai jāturpinā sēdēt tur kur esi un viss.

Nu jāaaa mūsu mājas ari esot interesanti viens otru kaitinājuši- kad neesot varējuši padalit televizora pulti, tad bŗalitis lai panāktu savu atslēdzis visā mājā elektribu

Laba doma.

....jāiečuksta tētim austiņā,ka Kārlītis grib brālīti.....

Tad jau sanaak,ka Pasaule ir viena liela "smilshukaste"...  

tās ir atmiņas pr skaisto vsaru.

Andi! Mosties! Jau smaržo mārtiņrozes un miķeļpuķes!   

Es par šo piedāvājumu padomāšu! Paldies!   
Ar ziemu domāju mazliet šo saziņas līdzekli apgūt. Ar desmit ar pusi vārdiem ārpus Latvijas tā pagrūtāk..., ar vācu valodun visur cauri netiek  

Labrīt,Andi!
Es jau...
Sēžu,dzeru kafiju un domāju par pasauli!

paldies...tik rudeniigi aromaatisku kafiju sen nebiju dzeerusi..!

Rudens dienā bērzu birzī šalkains
Atkal, zaros atdzīvojies, smeldz
Tavu matu vtzošais un smalkais
Rudens vēju pieelpotais zelts

Balkus balto bērzu ēnām zilām
Atkal, sevi atgādinot, mirdz
Tava maniem skatieniem un ilgām
Steigā garām aizgājusī sirds.

Glāstīt sāk ar saules spožiem pirkstiem
Rudens vēso padebešu klaids,
Un no bērzu lapām pretī dzirkstī
Man ne reizi nesmaidītais smaids.

Ko lai dara – tur, kur dzīve neļauj,
Bieži savos sapņos ejam mēs
Tad, kad rudens vējos līst uz ceļa
Uguns, kuru nevajaga dzēst.

Tā jau gadās – bērzu birzī šalkains
Atkal, zaros atdzīvojies smeldz
Tavu matu vizošais un smalkais
Rudens vēju pieelpotais zelts.
Jauku un rudens saules pilnu dienu!

O,un tieši tapēc jau mēs esam sievietes-aktrises!

Protams, bez ziediem es varētu iztikt, bet tie man palīdz saglabāt cieņu pašam pret sevi, jo tie apliecina, ka es pilnībā neesmu ikdienas rūpju sasaistīts. Tie – manas brīvības apliecinājums.
                                                    ***
Uz mana galda guļ vijoles stīga. Tā ir brīva. Es pagriežu vienu tās galu, un tā reaģē. Tā ir brīva. Taču tā nav brīva darīt to, kam vijoles stīga ir paredzēta – radīt mūziku. Tad nu es to paņemu, iestiprinu savā vijolē un cieši nostiepju. Tikai tagad tā ir brīva būt par vijoles stīgu.
/Rabindranats Tagore/

paldies Dievam par so briiniskjiigo pasauli..un par katru dienu un mirkli,kad man ir iespeeja baudiit un miileet...! ciinja..? es neciinos,es vienkaarsi njemu,ko Dievs man dod un dodu,ko speeju iedot...ar to tad arii pietiek,lai buutu laimiigs,bet tas ir cilveeka dziives meerkjis...buut laimiigam.