Dzēsts profils 24. sep 2010. 10:15

galvenais lai apziņā neiestājas  rudentiņš

ierakstam «Mūsu rudentiņs !»
Dzēsts profils 24. sep 2010. 10:14

Vakardiena bija reti darbīga un forša- mežs , sēnes( varēja kaut ar izkapti pļaut), izbrauciens pa Latviju vīram līdzi darbos.Vakarā- bērnu taisītas vakariņas, pasēdēšana pie iekurtas krāsns, kaķu savstarpējie pārskrējieni pa visu māju- mīļi un silti.

Moon M. 24. sep 2010. 10:13

..........tāds pats aiziet..........bez atdošanas.

Dzēsts profils 24. sep 2010. 10:05

Vispār tā nedomāju- ne vienmēr, ne ne- vienmēr. Es esmu es- tādas otras nebija, nav un nebūs. Labākas, sliktākas , visvisādas- sievietes, cilvēki, personības- kā nu ir vēlme to formulēt.Esmu dažāda- gan glupa, gan gudra, gan smejoša, gan raudoša, slinka un čakla, dusmīga un pati laipnība,nogurusi un enerģiska.Brīva kā vējš un stabila kā klints, murrājoša kā kaķis un rūcoša kā visniknākais suns. Dažāda, tāda kāda varu būt tikai es.

Dzēsts profils 24. sep 2010. 09:59

Dzēsts profils 24. sep 2010. 09:59

Patika, tāds izjusts ar smeldzi! ....

Dzēsts profils 24. sep 2010. 09:46

Var jau arī tā viena vienīgā laulība būt forša visa mūža garumā- ar zināmiem priekšnoteikumiem un apstākļiem.Un ne jau piekāpšanās mākslā vai vēlmē iet uz kompromisu ir lieta.manuprāt, svarīgāk ir , lai abi cilvēki, kuri jaunībā sagāja kopā  , gadiem ritot spētu mainīties un virzīties uz priekšu - gan attiecībās, gan katrs par sevi kā personības- vienotā tempā un daudz maz vienā virzienā.Nezaudējot interesi un cieņu vienam pret otru. Jā- tas gadās ļoti reti. Par to- " kā rokai ar cimdu, saprašanās bez vārdiem"- labāk nevajag- tas jau ir tāds zvaniņš par to, ka drīz , drīz nebūs vārdu vispār- nebūs tad arī labo sarunu, ne tikai strīdu. Un laime nav pelnāma- tā ir tāda netverama opcija, kuru mēs paši, tikai paši varam sev organizēt.Ar attieksmi, ar jūtām, ar domām, ar darbiem arī, bet ne tā- es izdarīju to un to, esmu pelnījis riekšavu laimes.  

Marija K. 24. sep 2010. 09:44

Ja iet runa par pāri  tad vienu un īstu nevis par pārošanos .Viss notiek Dieva noliktajā laikā bez kaut kādu plānu perināšanas.

Dzēsts profils 24. sep 2010. 09:43

Te nekā laba un nopietna nav,āmen.

Dzēsts profils 24. sep 2010. 09:42

Patiesība nemainās - tā ir nemainīga vakar, šodien un rītdien. Mūžībā mēs vēl neesam, bet mums ir dota iespēja tur nokļūt. Lai tas notiktu, ir jādzīvo tagadnē, bet: noteikti analizējot nodzīvoto dzīvi, lai turpmāk nepieļautu kļūdas. Dievs jau dod enerģiju visai savai radībai, tikai tā ir jāizmanto pareizi, lai darītu citiem labu, nevis lai apmierinātu savas egoistiskās tieksmes un nosauktu to par dzīvošanu.

ierakstam «Šī mūsu tikšanās»
gints t. 24. sep 2010. 09:29

Tāda nu ir tā dzīve,no sākuma ap Jēzus vecumu uztraucos,nu jau 10 gadi pagājuši,
mums vīriešiem jau īstenībā nav ko bēdāties...paliekam pat skaistāki no tā!
     Gudrāka galva tak ir sirmāka galva!

Benita L. 24. sep 2010. 09:15

Dažrez nekas nelīdz,vienalga atgriežas!

Benita L. 24. sep 2010. 09:13

Nevis nopietns paliec,bet erotisks...

Dzēsts profils 24. sep 2010. 09:09

...atliek vien iemācīties vienaldzību...
...ja vien tas būtu tik vienkārši...

ierakstam «Taa ir...»
Benita L. 24. sep 2010. 08:57

Bet ja Tev patīk dot...

Dzēsts profils 24. sep 2010. 08:35

sen vairs nejokoju. un jokus nesaprotu. tā, ka domājiet, ko fejai sakāt. :)

ierakstam «nejoko...:D»
Nataļja Z. 24. sep 2010. 08:35

  

Nataļja Z. 24. sep 2010. 08:34

:):):):):)

ierakstam «TEV...»
Dzēsts profils 24. sep 2010. 08:28

nu ja ir vēl ko atņemt, tātad ne visu vēl ir atņēmuši

ance a. 24. sep 2010. 08:26

Ja es ta padomāju ,ka es to lietu t
a vēl neesmu jutusi, kautkur un kautkad pa kādai zvaigznītei nolīst

Autorizācija