...met nost depresi, mazaak par to visu domaa, ieprogrammee sevi un dari...un nepamaniisi ,ka galaa...un jau uz citu meerkki...

......Tās ir ilūzijas

..Ja laime nav atnākusi, tad iespējams tā ir pagājusi garām, vai arī varbūt neesi to pamanījusi, tā ir turpat blakus........Vai varbūt esi izdomājusi laimi, kādu Tu to vēlies.....Cilvēkam ir jābūt ar laimes sajūtu vienmēr, nevis laime jāgaida......varbūt uz vecumdienām atnāks.
Laime ir atnākusi, iemācies būt laimīga.

,,ha....tā laikam ir, jo pats to dzīvē esmu pieredzējis, es gan nepamodos blakus citai.....bet ja man kāda no iepriekšējām sievietēm saka ka vēlas atjaunot attiecības, es tomēr atteikšos....es neesmu eksperimentālais trusītis.......tām kuras izdomā pamēģināt, un tad izvēlēties........

NEBAIDIETIES NO SĀTANISKĀ RAUGA

Jūs nevarat pavēlēt velnam nelietot viņa runu un mācību raugu pret jums, bet jūs varat sargāties, lai šis raugs nepaliek jūsu prātā un neatstāj negatīvu ietekmi uz jūsu dzīvi. Paturiet prātā Dieva apsolījumu: “Lielāks ir Tas [Jēzus], kas jūsos, nekā tas [velns un viņa raugs], kas ir pasaulē” (1.Jņ.4:4). Jēzus dzīvo mūsos caur savu dzīvo vārdu un dzīvu darošajiem sakramentiem Kristību un Svēto Vakarēdienu.

Lielajā katehismā Mārtiņš Luters dod kādu ļoti noderīgu Bībelē balstītu padomu:

    “Nav šaubu, ka vīraks vai citas kvēpināmās zāles velnam kaitē mazāk, nekā Dieva vārds un baušļi, kad par tiem runā, dzied vai domā. Lūk, tas patiesi ir svētais ūdens un zīme, no kuras viņš bēg un ar kuru viņu var aizdzīt.”

Tad nu dzīvojiet, priecādamies par Kristus dzīvu darošo vārdu, nebaidoties no velna rauga – viņa runām un mācībām. Lai jūsu prātu un dzīvi piepilda Jēzus labais “raugs”, Viņa dzīvu darošais, velnu uzvarošais vārds. Pārliecinieties, ka jūs Dieva veiktajā Kristības brīnumā esat savienoti ar Kristu (Rom.6:5). Atsaucieties Kristus laipnajam aicinājumam regulāri Viņu saņemt Svētajā Vakarēdienā. Ik dienas dziediet himnas ar un par Dieva vārdu. Lasiet un mācieties no galvas Dieva vārdu, kad vien tas iespējams. Tad līdz ar Kristu un Viņa vārdu, kas dzīvo jūsos, dzīvojiet ik dienas ar prieku un paļāvību uz Dieva apsolījumu – “Lielāks ir Tas [Jēzus], kas jūsos, nekā tas [velns], kas ir pasaulē” (1.Jņ.4:4).

      

Ir smagi sadziivot ar to, kuram tu it kaa esi vajadziiga, dziivo blakus, miiljo, bet tomeer ne taada - kaada esi - tas otrs veelas, lai geerbies citaa manieree, runaa citaadaak - esi atblaazma otra iedomaatai (vai reaalai) ideaalai sievietei...
taa vairs nav miilestiiba...driizaak pakaldziishanaas iedomaatam teelam...
agraak, veelaak - viss savstarpeejais labais zuud...tad labaak katrs iet uz savu pusi...kas zin - abi atrod ...un nevajag paartaisiit...un var dziivot sheit un tagad...

Te jau visi vaalee gudros...kurss auns,un kura aita...

spriežot pēc jautājuma - esi dzīvojusi vienlaikus ar diviem. Un tagad sūksties?

Un tad viņš , kurš beidzot pamodās un SAPRATA ..., sapratīs , ka vilciens jau tu-tū , ir aizgājis ..., aizvedot  to , kura viņam tik ļoti vajadzīga , ka nepanākt to viņam vairs NEKAD ...

pilniigas mulkiibas...saada laime ir iislaiciiga...atkariiga no aareejiem apstaakliem,kas nebuut nav tavaa varaa.
patiesa laime rodas no sirdstaavokla...staaveet visam piemineetajam paari un pietikt ar to,kas tev ir...saprast to...baudiit to...noveerteet to....

Viiriskiiba-retums,Meereniiba-kriize,Praats-kaa nu kuram,Taisniigums-ar uguni nesamekleesi.Veseliiba-jaapeerk daargi,Draugiem nevar ticeet,Beerni-daargs prieks,Bagaatiiba-sapnjos,Cieniijami amati-deputaatiem.

Man liekas , ka es govīm piederu   , iesaku ar tādām domām nemocīties - viss ir tieši tā , kā varēja būt - un nekā savādāk būt nevarēja . Ja būtu varējis - būtu savādāk ..

Viedi vaardi. Laiks aidomaties.

Cerība un mierinājums:D/

Rudens- skumjas- atvadas- nepiepildīta mīlestība....

aga iesledz TV- visaas programaas, teaatris pa velti, maizi aizeij panem uz plauktina

Vasaras vēstules
Katrs pumpurs un sēkla
    ir rūpīgi lolota vēstule,
Kuru caur ziemas sniegiem
    vasara vasarai sūta,
Un, kad nāk rudens, lai samestu
lapas duļķainā ūdenī,
Pastā jau glabājas sūtījums,
adresēts nākamai vasarai.
Viss, ko mirstošā māsa
māsai gribēja pastāstīt,
Magones sēkliņā ierakstīts,
alkšņa pumpurā ietīts,
Labais, skaistais un gudrais
ir mūžīgs kā pati zeme,
Ledus zilajos seifos
asni kā banknotes glabājas...
Četrus mēnešus saule
aploksnes vaļā plēsīs,
Vasara lasīs un smiesies,
vasara lasīs un raudās,
Notērēs asnus līdz pēdējam
un atkal krās jaunus −
nākotnei,
Atkal zem mežrozes sēdēs
un jaunas vēstules rakstīs.
/ā. elksne/

jā, mīlestība no pirmā skatiena, bet dzīve pierāda, ka vēlāk nākas vilties...

Ui, tad man atzīmes būtu stipri labākas..:D