Debesīs satiekas divi vīrieši, stāsta kāpēc nomiruši.
Pirmais - Atnāku mājās pec darba, skatos koridorā stāv svešas kurpes un vīriešu mētelis. Sapratu, sievai mīļākais, sāku meklēt. Visus skapjus, stūrus izmeklēju. Nekur nevarēju atrast... satraucos, mani ķēra sirdstrieka un es nomiru.
Otrais - Muļķis tāds, būtu paskatijies ledusskapī, tad mēs abi vēl būtu dzīvi!

sarmite mane 08:34
nu gan -garaam....

marija liepina 10:27
nu gan -garaam....      Divas vienādas adbildes, laikam kopē,nu nesmuki.

seit izkatas ka vins dzet kauko    uz foto

nu gan -garaam....

Vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro,
Un saglabā mežoņa muguru stīvu.
Lai būda cik silta, lai ķēde cik gara,
Viņš nesacīs paldies, ka atstāja dzīvu.

Vilks skatās uz mežu, ko netaisās pārdot
Par gabalu maizes un cīpslotas gaļas.
Viņš neklausās saimnieka glaudīgos vārdos.
Bet varbūt, ka nedzird? Jo ķēde par skaļu.

Vien suņi caur žvadzoņu saimniekus klausās,
Vien suņi lien nolaizīt sitēja roku.
Un nenāc ar bļodu – uz mežu vilks ausās,
Un nesniedzies paglāstīt – pirkstus var nokost.

Ja atraisīt vilku no ķēdes tu baidies,
Tad nosit. Vien suņi ar nebrīvi sarod.
Vien sunim par silu kļūst saimnieka skaidiens.
Vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro.
    /V.Belševica/

tors: MC_Light   http://amigos.lv/lv/blogs?id=325394#love
Kā nodzīts suns
Pārnāci mājās
Pēc kārtējās pastaigas
Neatļautās

Kur likt tevi - piesiet?
ķēdes norausi, aizbēgsi
saplēsīs, atkal būs jāārstē -
kāpēc neklausi-
sēdi mierīgi, klusē un gaidi
nevis apkārt skraidi
un pušumus krāj...
<<

Dzīve ir brīnišķīga, jo tā nav perfekta!

JĀ! Bet vai mēs esam spējīgi šo jauno novērtēt!

Jēzus Kristus teica:, ka jau pašos mūsu Zemes pirmsākumos visiem cilvēkiem bija viena vienīga ticība. Tad uzradās mācītāji un sāka izdomāt dažādus likumus un aizliegumus.Katrai tautai bija savi priesteri garīdznieķi,tādeļ arī izveidojās tik atšķirīgas religijas. It visās zemēs garīdznieķi darbojās pēc līdzīga scenārija.Vispirms garīdznieķi vienkāršos cilvēkus iebiedēja ar dažādu legendu stāstīšanu,kurās DIEVS bija attēlots kā briesmīgs un atriebīgs Dievs,kurš nesaudzīgi soda visus cilvēkus,kas rīkojas pretēji viņa varas gribai.Dieva žēlastību varēja izpelnīties,vienīgi dāsni sniedzot viņam upurus un naudu. Kā to pareizi izdarīt, to zināja vienīgi iesvētītie cilvēki , - priesteri ,garīdznieķi,kuri darbojas ,kā starpnieķi starp cilvēku un DIEVU. Parastie cilvēķi varēja vērsties pie DIEVA  vienīgi ar garīdznieku starpniecību,kuru rokās nonāca tās dāvanas,kas bija jāpasniedz DIEVAM. Mūsu cilvēku nauda un mantas DIEVAM NAV VAJADZĪGAS.

Melna kafija baltā krūzē...
Tādā lielā, ar atmiņu smaržu.
Cik karotes cukura pielikt,
Lai nejustu rūgtuma garšu?

Balta kafija, pielejot pienu,
Tādu aukstu, lai neliesmo sirds.
Cik karotes spītības pielikt,
Lai putenis dvēselē rimst?

Melna kafija manā krūzē...
Tādā baltā. Es ieliešu vēl!
Tai klāt sauju cukura bēršu,
Lai rūgtuma nebūtu žēl.

Balta kafija, balti sapņi...
Tādi klusi, lai tālu var iet.
Cik daudz baltu cerību pielikt?
Visas vai tomēr - mazliet?

/wnk.Laimdota/

     Sievai

Joko vecis,labi ka kūka vēl ir palikusi.

Tev arī jauku dienu!

Ar cik puishiem tev gribeetos???

ne jau visiem es pats protu mainities