Frēzija v. 10. sep 2010. 23:08Nav gadījies, laikam īstais dakters, svešas slimības nepiešuj
Frēzija v. 10. sep 2010. 23:00Labāk jau pieejamam, kaut vai ar visu ciešanu nastu - mīlēt, skumt, vilties - būt dzīvam cilvēkam, ne akmenim.
Dzēsts profils
10. sep 2010. 22:56...cik Tev skaisti,tik man skumji,nemiers nervos,sirds streiko,māsa uz gultas,mani vēl saprot,bet es ar grūtībām saprotu viņu un viss paliek man acīs,neizdziest...
Draugs nedomā,ka Tevi aizmirst varu,
Kā aizmirsts tika pērnais sniegs.
Par Tevi domājot,es aizmirstu pats sevi-
Tu manā atmiņā,kā sapnis jauks...
Frēzija v. 10. sep 2010. 22:55Skaistuma un burvīguma dēļ noteikti nemiršu, man patīk aplūkot vēl un vēl, jo mans skaistums un burvīgums meklējams dabā, gleznās, dzejā, vēsturiskā arhitektūrā, mūzikā utt. tikai ne cilvēkā, tur man gribas saskatīt dvēseles skaistumu
Dzēsts profils
10. sep 2010. 22:55Nezinu par sālīšanu , bet iedarvot gan vajagot..
gints t. 10. sep 2010. 22:54
Cik zinu to ēd...?
Pamēģini ieskābēt un tad padalies ar sasniegumiem!
Dzēsts profils
10. sep 2010. 22:53Vai tu to spried pēc sevām vēlmēm?
Frēzija v. 10. sep 2010. 22:49Tai stiklā nekā pievilcīga neredzu, domāju..........ne visi vīrieši būs tavu domu piekritēji
Vilks V. 10. sep 2010. 22:48Vienkārši jautājumi...
Kāpēc veic jau OTRO ierakstu savā blogā?
Un neīstajā,falšajā,uzspēlētajā,anonīmajā vidē?
Māni sevi?
Katrs šeit atrodas šeit dažādu iemeslu dēļ...
Cits sevi radoši izteikt,jo vēl nejūtas pietiekoši pārliecināts...
Cits atradis šeit labus sarunu biedrus,kuru falšums jau pēc
trešās vēstules pazūd...
Cits jūtas vienkārši vientuļš!
Tā kā-uz priekšu reālajā dzīvē!
Frēzija v. 10. sep 2010. 22:46Tas ir tas pats, kas īstai mīlestībai piemest naidu, kā garšos
ANDRIS L. 10. sep 2010. 22:43Ir draugi,ir labi draugi un paziņas.


