Dzēsts profils
5. sep 2010. 21:03Jurčik, tava vakara tēja ar ko...ar zālītēm ( brīnum...) ?
Dzēsts profils
5. sep 2010. 20:54Dienā, kad rūpesti māc,
Nedomā ilgi, bet nāc –
Bēda ja dalīta tiek, puse no tās vairs nepaliek
Tu taču esi mans draugs,
Uzticams vienmēr un jauks,
Nāc, tavas nedienas lai vieglākas tiek
Tīrākais strauts – mana sirds – nāc un spēku pasmelies,
Labākais vārds tevi steigs mierināt
Siltākais smaids – saules lēkts – sauks no jauna pacelties,
Tici man, draugs, un vienmēr paliks tā
Gadi kā gājputni ies,
Tajos vairs neatgriezties,
Skaistākie mirkļi no tiem atmiņā mums paliks arvien
Paldies, ka esi mans draugs,
Uzticams vienmēr un jauks –
Būsim mēs līdzās vienmēr, gadi lai skrien.
/Iveta Priede/
Ledija J. 5. sep 2010. 20:52tadu viriesu jau sen nav ,kas tic pasakam,bet anekdote ir laba,laba
Dzēsts profils
5. sep 2010. 20:47gribi teikt ka sita siena guba tadu piki maksa?
Dzēsts profils
5. sep 2010. 20:34Kādreiz arī tādas jāpaskatās,man gan patīk.
Dzēsts profils
5. sep 2010. 20:33Bija. Par daudz "sašopoji". Dabīgums pazuda... Pirmo derēja vien nedaudz pagriezt un kadrējumu citu uzlikt. Tas tikai manuprāt.
Artis Z. 5. sep 2010. 20:21tas ir valsts aisardziba kas mums visiem vajadzigs un drosiba par ko mes tagat celamies un kritam macoties un skrienot pa lietu sniegu un dubliem nezelojot savu veselibu.
Dzēsts profils
5. sep 2010. 20:18Būs jums romantiskais vakars.



