Kamēr vēl dzīvojam, kamēr vēl esam,
Būsim vienīgie kādam,
Un būs mums kāds vienīgs.
Būsim akas, kas neizsīkst,
Kaut apkārt tuksnesis kaist.
Kopsim rozes, kaut asas,
Bet mūsu un īstas!
(Eva Dortāne)

lai jau runā ko grib.... tik lai rēķinās ar sekām....

Katrā ziņā-PRETĪGI.

Nez vai daba so veidoja.,Gan jau gribeeja savaa hreema padizoties..

Māte DABA  var būt lepna par savu...dēlu

maate DABA  nobaal.....

Strauss nobāl.........visā savā godībā.

Nu nekam citam sis vairs nav derigs ka tikai olas sargaat

Nu moins-es gar zemi..........no tādām olām,bet kur tad................

Apskati  manu jautaajumu par olaam.Tur Izabella ari iemeta kaut ko neredzeetu...Ko tik pasaulee neizdomaa un mes tik izglitojamies

Kaut nu tik nenovirzītos no kursa.........

Shodienas blogs  fejai  ,patiesi labs.....un ne tikai shis.....

Kur nu..........vēl tik daudz neapgūtas virsotnes priekšā.....un Fejas pamācošie raksti......traks var palikt lasot.Tikai žigli jāmeklē pielietojums visam

   Nez vai visu jua esam uzzinaajushas.?...

Tad kad aizvērs amigosu!!!-tad toč būs āmen.

Njā,nel.,Grodums par vēlu atrada īsto siev.,tā arī nepaspēja to laimi izbaudīt........vai iespējams dzīvē ko paredzēt..........s...s ,ne dzīve.

Nu ja-es jau tieši par to amigosa skolu...tā arī būtu nomirušas daudz ko neuzzinājušas.

Ooo jaa,tas gan ....Ir lietinjas ko esmu uzzinaajusi tieshi seit.. ..

Nu samāca jau gan...un daudz kas no jauna jāapgūst     

Neesam vairs mazinjas..........Dzive daudz ko samaaca