Vajadzēja salidzināt izlaiduma gadus. ... za vremja puti, Snegurka mogla podrasti...

Gadās,ka uzdāvinu....
Bet no sirds...

Nespeju pat iedomaties,kad Milejoties ar nelaikes sievas Lacupes kapos uz solina pie sievasmates kapa-liktenis mus izskirs,jo iespejams Latvija Launa gara virziba pat kapos uz Atturibu ir pilniba piekopta,un ko pmanmata apzinos,un velos Latvijas telu nest labas Slavas virsotne.Lai launie Kaimini Nirgajas par Kazam.Nespeju noliegt-kadam patik apganit Nelaikes pieminu.

Sandij,kā vienmēr...
IR mīlestība cita!

Ka mes ar mirusas aizgajejas milejamies pat tumsas vietas Latvija,uz solina,lai netraucetu parejos-ta ir lielaka un smagaka Dzives tragedija,ar ko sadzivoju Latvijas dregnajos vakaros.

Sausmigi Pardzivoju par Latvija miruso sievu.

Sausmigi pardzivoju par Latvija miruso sievu.

...tas gan...un tad kad attopies-ir jau stipri par vēlu

Visdumjāk ir tad, kad visā šajā ķēdītē aizmirsti par...sevi.

Es tas lietoju braucot mašīnā, lai neaizmigtu. Godīgi pateikt no tas tikai biežākas čurpauzes, gulēt tik pat grības.

Šitās gan ir lielas muļķības.

Pagaidām pietiek savas enerģijas....

Ja Brit!Tev tada Energija-vel tagad Vecie Pieludzeji Tevi vaja!

Ja!Brita tada Energija!Vel tagad vecie Pieludzeji Vaja!

Mēs dzīvojam vienīgi sev kā rakstits Bībelē mēs vieni šai pasaulē ienākam un vieni no tās aizejam mums apkārt var but cilveki kas mums vēl labu vai sliktu bet pa dzivi mēs ejam vieni

Seit Latvija mirusi sieva,par kuras aiziesanu vinsaule Sausmigi Pardzivoju-pat nosirmoju aiz Milzigam bedam un pardzivojumiem,bet kaimini taisa jokus ar kazam,un iznirga nabaga Atraikni.

Valentīnai taisnība -    

Paldies.

Labrīt,Andi!
Arī Tev veiksmīgu šo dienu!

Kādai ģimenei traki nepaveicās ar vectētiņu - viņš bija riktīgs maita, ar visiem kasījās, uz visiem burkšķēja visiem centās kaut kā ieriebt. Gadījās tā, ka riebīgais vectēvs smagi saslima un pirms nāves saaicināja savus radus un kaimiņus pie sevis, lai tie vēl pabūtu pēdējās stundas ar viņu.

Kad visi sapulcējušies, vectēvs saka : Dārgie radi un kaimiņi, zinu, ka es neesmu jums bijis labs rads un kaimiņš, es bieži ar jums strīdējos un visādi centos kaitēt. Pirms nāves es jums vēlētos atvainoties par saviem nodarījumiem. Bet lai varētu nomirt ar mierīgu sirdsapziņu, vēlos atzīties vairākos savos nodarījumos, ko esmu izdarījis pret jums.
Tad viņš vēršas pie savas jaunākās masas: "Es biju tas, kurš toreiz nosūdzēja kolhoza priekšsēdētājam, ka tu turi vairāk govju, nekā atļauts". Pēc tam vectēvs vēršas pie sava znota : "Es biju tas, kurš nosūdzēja milicijai par to, ka tu spekulē ar valūtu un ārzemju precēm". Tā nu vectēvs ilgi un dikti atzinās nodarījumos pret saviem radiem un kaimiņiem, un beigās tiem lūdza piedošanu. Kā jau pirms nāves, visi radi un kaimiņi saka vectēvam, kas viss viņam piedots un viss tiks aizmirst. Tad vectētiņš saka, "tomēr es vēlos saņemt taisnīgu sodu par saviem nodarījumiem - tad kad es nomiršu, iespraudiet man dibenā kaktusu un tā arī apglabājiet!!" Apkārtējie protams tam negrib piekrist, cenšas pierunāt, bet vectēvs nepiekāpjas. Nu ko darīt, atrunāt neizdodas un jāpiekrīt vien ir, jo mirēja pēdējā vēlēšanās ir svēta. Pēc kādas stundas vectēvs patiešām nomirst un radinieki ķērās pie viņa pēdējās vēlēšanās izpildes. Pēc lielām pūlēm dēļ sadurstītajām rokām grūtais darbiņš tomēr izdodas un kaktus veiksmīgi iesprausts paredzētajā vietā. Tad pēkšņi atskan pie durvīm zvans, radi aiziet atvērt, a tur - milicija: "Labdien, mūs nupat informēja, ka šeit tiekot drausmīgā veidā apgānītas aizgājēja mirstīgās atliekas, mēs vēlētos veikt apskati dzīvokli...."