nu ne jau tik drūmi, paši esam savas dzīves kalēji

nujaa ta vins irr !  

Ja tie spārni iemācās panest,
tomēr nevar debesis glābt,
nedrīkst kalni avotus pamest,
Ja tie kalni neprot vēl slāpt.

Ja tā uguns iemācās žēlot,
izkāpt saulei no pelniem ļauj,
nedrīkst baltu baznīcu tēlot,
Ja tais mūros dvēseles nav.

Kā tais mūros dvēsele dzīvos,
Ja bez vēja mākoņi stāv?
Mūs tie vēji neatbrīvos,
Jo tiem vējiem brīvības nav.
   /G.Godiņš/

Tad kad cilvēks saprot ka mīlestība ir pieskaņošanās otram, nevis otra mainīšana, tad nekas neatdziest vairs.......

To jau nevar uzrakstīt, kā saule pēc lietainas dienas spīd,
Kā pļaujot zāli vaigu skar ķirša krītošās ziedlapas pieskāriens liegs,
Kā piesaulē cieriņi veras, bet ievas vēl paēnā turas tik braši un nenozied,
Kā smeldz pleci pēc zāles pļaušanas dārzā un cik cieš pa nakti ir miegs,
Kā jūra klejo turpu šurpu gar krastu, kā mani satikt un pavadīt iespēju atkal un atkal meklējot,
Kā dzeguzes tālu aiz meža savu zudušo laiku un maigumu apraudot teju ik brītiņu kliedz,
Kā prieks par sakoptu pasaules stūrīti sīrupu dvēselei gluži kā netīsām sniedz
Un kā dienas nevis pa stundām, bet gluži kā minūtes uzmirdz un skrien...
To jau nevar izstāstīt, tas katram ir pašam jāpiedzīvo un labi ka tā - jo es zinu ne tev un ne man nekas garām neaizskrien, viss cauri, viss cauri vien...
/Gunta Kraulere, kā pa jokam vien/

Agru vai vēlu pienāk mirklis, kad cilvēki pārtrauc
savstarpējos cīniņus un mocīt cits citu, un beidzot
samierinās ar to, ka jāmīl vienam otru tādu, kāds tas ir.
Tad - debesu valstība.
-- Kamī

Galvenais nepazaudēt intresi vienam par otru un katru dienu sāk ar pavisam ko jaunu tad nekad neatdzisīs.......

Diemžēl nevaru pateikt , tas vien i - netā atrasts fragments  ... Man ļoti patīk šīs autores dzeja, arī šis teksts uzrunāja ...

naturāli, bet labi

Es to šeit ievietoju lai Tu, Romi, to izlasītu...

Vai drīkst uzzināt,lūdzu, no kura Krauleres krājuma ir šie vārdi?:)

Rižajai B. par komentu   

Lauku sēta. Vistu kūtī samazinājusies dējība. Saimnieks redz, ka
vecais Peksis neko vairs vistām nevar padarīt. Nopērk jauno gailēnu.
1.diena - jaunais staigā pa sētu, iepazīst apkārtni. Vecais šo
baigi grib mācīt. A jaunais tikai klusē.
2. diena - jaunais izdrāž visas vistas. Vecais saka OK.
3. diena - visas pīles. Vecais - OHO!
4. diena - zosis. Vecais saka - ja tu šitā drāzīsies, tu nosprāgsi.
5. diena - tītarenes un sāk mest aci uz citiem lopiem. Tu taču
nosprāgsi jādamies, vecais atgādina. Vēl pēc dažām dienām.
Sētā iestājies nepierasts klusums. Vecais gailis staigā apkārt,
jaunā nekur nava. Oo - debesīs vārnas riņko. Aiziet līdz sētmalai,
skatās - guļ jaunais zālītē, kājas gaisā. Beigts. Vecais pieiet
klāt un līdzjūtīgi pie sevis saka "Es taču teicu? Šitā
drāzīsies - nosprāgsi" Jaunais atver pēkšņi vienu aci un saka: "Vecais, ja tu izbiedēsi, manas vārnas, es tevi pašu izdrāzīšu"

vari paspēt grēkus nozēlot- forši, ja nav ko nožēlot- sū...gi, maybe

labs darbiņš kas padarīts+ smaidiņš līdz ausīm+jauki cilvēki apkārt=

ai, mani mīļie, jūs esat visforšākie amigosi!
Rīta rasa noskaloja
Saulei zelta asariņu,
Es aizmirsu ļaunu vārdu
Labu vārdu dzirdēdama.

Patiešām, nav ko mesties ar ievainotu krūšukurvi uz ambrazūru!

Vajag periodiski uzsildīt...

Tur , aiz mākoņiem , ir saule
Tur , aiz mākoņiem , ir viss ...
Tu tikai gaidīt iemācies ,
Drīz mākoņvāli pašķirsies !!!!!!!!!!