Lai labi valkājās,Ineta!

Kisa, man patīk Tavs dzirksteļainums un šodienas bildes cepurīti (Tu iekš cepurītes, pareizāk sakot bilde...es šodien cepurīti nopirku ). Šis blogs nav ne cīņas, ne uzbrukšanas vai aistāvēšanās manevrs. Negribēju izvērst kaut kādu skaidrošanos svešā teritorijā, tā teiksim, bet akcentēt tos manipulācijas paņēmienus, ko Amigosā pieņemts izmantot. Tas tāds kā aicinājums runāt par konkrētu tēmu un notikumu, ja ir sāpe.

Ineta...par netaisnību ir jācīnās,protams...bet te manuprāt nav vērts   tapat bija un būs zākātāji...lai arī cik labs esi.
Pats galvenais, ka līdzcilvēki zin kādi esam  a pārējie...atvainojos

Tas tā...humoriņam

užas, užas, Ineta!!!    mani smīdina te, smīdina patreiz skaipā, gribu pateikt ko sakarīgu, bet- nu nesanak kkā....

Ak, ar tiem vidiņiem ne Tu vien esi apdalīta, gan jau , ka citiem ar tas līdzsvars rodas, summējot smieklus ar asarām. Un varbūt , ka labi, ka tādi cilvēki mums blakus un apkārt, varbūt, dažreiz neērti šie cilvēki, bet dzīvi, atraktīvi, dzirksteļojoši... nu nevar taču visi tādi līdzeni būt (ko darīs, ja viss Amigoss no tādiem kā es sastāvēs, užas!)

Vinetiņ!! Neiedziļinies!! Pabrauc pa virsu- arī ne vainas!!  

  nu tāda esmu padevusies, ai- sasmējināji mani!!!!!   paga... man jānomierinās, lai rakstītu tālāk.... ... vai nu drūmākā nopietnība, puņķi un asaras, vai- par visu nāk smiekli... es jau šodien, kad mamma bija ienākusi, jautāju: kur viņa to manu vidiņu nolikusi?? .. un vsp- mamma man atnesa zupiņu, jauki!! .. man smadzenes mazliet esot satricinājušās, un tad nu slinkoju te ta, ka pilnīgi šausmas!!! ...  

15.Pacenties katrā notikumā gūt prieku. .. mja, arī tad, kad iegāzies peļķē vai ieskrien ar pieri standerē... iedomājos un sasmējos, cik daudz mums nav bijis dažādu "klizmu", un bieži vien taču esam par tām pasmējušies, vai nu uzreiz vai vēlāk. (te es, protams, nedomāju kādus traģiskus notikumus, par tiem nu gan prieka nekāda).

Mani jau vairāku gadu garumā apbur Vinetas komentāri, tikai esmu bišķi nesaprašanā par tiem.

Nevelos iedzilinaties.Bez komentariem.

Ingrid, Tu man brīžiem atgādini kaķēnu, kurš skrien virsū tai lēkājošai bantītei striķīša galā.... hei, esi taču jau liela, kur Tevī tik daudz ekspresijas???

Atā, Jut iņ, katrs izvēlas savu uzvedības modeli, atbilstoši vietai, apkārtējiem un temperamentam, raksturu gan varot piekoriģēt

... lienu, lienu, Jut iņ!!!   kam man ziepes, ja tāpat labi slīd   

  Tev taisnība,Inet,-esmu šerpa,kā haizivs, ..bet man pašai patīk,un maniem īstajiem draugiem arī,..attā,pagaidām!

Leira,   atvainojos, nepareizi vārdu uzrakstīju!

  Ingrid,- jau atkal Tu piedēvē savas nodarbošanās man...uzmanības novēršanas manervs vecmodīgs,kā Pasaule!
Ne jau es uzrakstīju blogu''Kā tad bez Jums''...Tu jau nokriti nesatricināmās amigoskārtības altāra priekšā,--un tik lien bez ziepēm...

Liera, paldies par krāsaino pielikumu! Tomēr runa neiet par pilnvērtīgumu vai nepilnvērtīgumu, bet māku pasniegt informāciju, to prezentēt, iesaistīties konstruktīvā dialogā.
Jut iņ, Ingrid, cienu abu jūsu viedokļus, katrai ir savas stiprās puses, te taču nekāda zvērāda nav jādala, tādēļ neredzu strīdam pamatu.
Ja ir notikums A, tad par to arī jārunā, nevis par B, C, D personām, vēsturiskām teikām un savām fantāzijām. Protams, ka novirzīšanās no tēmas ar haotiskuma pieskaņu var būt parastas sarunas laikā, kad draugi/kolēģi ko pārspriež pie kafijas tases, līgani ceļojot no tēmas uz tēmu.

... /20:32/ kad esmu mājas maizē, man vnm puncis aug, tā kā esi mierīga- kauliņi palika neskarti!!    

Čiu,Jut iņ!
Tevī ar mājo uguntiņa

Ingrīd! Es savā blogā jau virsrakstā norādīju - vai mums tas viss der?
Vispār, par šo tēmu, kas daudziem par autortiesībām uzstājas, var, nevar nevajag atskaņot, atcerējos nupat aizgājušo David Bowie, kurš arī riktīgu revolūciju savā laikā uztaisīja ne tik ar skaņdarbiem, bet viņu publicēšanu. Visi šodienas mūziķi pasaulē par to pateicīgi, par mācību