Dzēsts profils
1. feb 2016. 20:50Daudzus no saviem sapņiem iedevu savai mīlulei līdzi baltā buriniekā viņas pasaules okeānos..lai viļņojas un tur arī paliek
Dzēsts profils
1. feb 2016. 20:30Pazaudēt daļu no sapņa nevar, man tā šķiet,... to tik var pilnveidot...
Dzēsts profils
1. feb 2016. 19:13Nav izdevies nevienu no bijušajiem satikt....Dzīve pagāja tālu no manas ''jaunības zemes''. Būtu interesanti satikt. Nožēlojusi neko neesmu.
audris l. 1. feb 2016. 18:58bums .... visi pēc tam sekojošie, lai arī tādi gribuļi.
audris l. 1. feb 2016. 18:56 .....mērvienība daudz, tas ir cik?
Ja situācija ir smaidīga, tad arī smaidu.
Dzēsts profils
1. feb 2016. 18:46Sapņus bieži pazaudē tikai sapņojot, jo nepaliek laika, lai sapņus piepildītu.
Dzēsts profils
1. feb 2016. 17:54Tāpē jau tā ir pagātne , ka nevar zināt kā būtu, ja būtu. Tam cilvēkam varēja būt cits ceļš ejams un viņš būtu savādāks .
Dzēsts profils
1. feb 2016. 17:46Stāsta, ka zem varavīksnes esot jānostājas , tad laime pilnībā.
Bet tad laikam viņu nemaz nevar redzēt un nemaz nezini ka esi laimīgs
Mairita G. 1. feb 2016. 17:23Sveika Ingrīda.Esmu sapratusi,ka jāskatās nākotnē .Nevar dzīvot ilūzijās,ir jāskatās uz priekšu,jo citādi nesaskatīsi ko dzīve tev labu sagatavojusi.Bet varbūt arī Tavs variants ir pareizs?
Ingrida X. 1. feb 2016. 17:17Sveika, Mairita!! Tu tgd reti te.. un- pareizi dari!! .. kad ieslēdzos, laiks paiet nemanāmi...
Bet- vrb taču arī pretēji- ieraugi to cilvēku citām acīm, pie tam- ne uz slikto pusi...
Šobrīd- gribētos tieši tam noticēt..
Dzēsts profils
1. feb 2016. 17:08Merkeles bubertam ar zemeņu mēci nav analoga, sasauca, tad kliedz -braucat apakaļ, negāršo. Skrienam pa apli, kurš krēsls brīvs?
Mairita G. 1. feb 2016. 17:04Lita,pēc gadiem tik var redzēt cik cilvēks patiesībā vājš.
Dzēsts profils
1. feb 2016. 17:00Jā. Tā ir! Satikos ar bijušu draugu, 20 pāri gadu neredzēts, paldies Dievam,ka toreiz nekas nesanāca.Nu protams, nav viennozīmīgi, bet gadas.
Dzēsts profils
1. feb 2016. 16:53Ir teikumi, vārdi, ko varam pateikt, bet ir ko nevar citiem, kaut kas sen lolots, varbūt zemapziņā, kautkur no bērnības, pat mammai, tētim, vīram, sievai neizstāstīsi.
Mani pilnīgi pārsteidza robčika teiktais- man ir viss, baudu darba augļus, neko nedaru. Bet apvainošu citus. Tad tas ir tāds sava veida sapnis, aiz garlaicības uzdrukāt svešai sievietei blogu, pats runāt, gānīties. Zin, par ko runa. Un par ko liecina tādi viendienas sapņi apšaubāmam, ka tik bikses.




