Ingrīd - visam Tavam rakstītajam šajā blogā.... katram burtam...katrai zilbei.... katram vātdam piekrītu par visiem 100%.... varam jau mēs katra kas te esam teikt ko citu...bet laivaikā - visas esam vairāk vai mazāk no vienas mīklas taisītas... visām mums zemapziņā tās vēlmes vairāk vai mazāk ir vienādas.... un teikt ka man gan nevajag - tas irnetikai melot citiem bet melot arī pašai sev....
....vienkārši atvaino.... arī man ir sava dzīve ar vissu ko tā līdzi ness.... gan prieki, gan asaras, gan  pārdzīvojumi.... vienkārši  esmu savādāka nekā Tu.... negribu  te publiski neko nopietni par sevi apspriest.... negribu te rakstīt savas sajūtas....
....te publiski varu vien tā - puspajokam - puspanopietno....  
.....nu nevaru es publiski sevi vissu izlikt.... vissu cieņu Tev Ingrīd... tas nav pārmetums Tev....
....un tāpēc ar šovakar tapa blogs - vienkārši pamuļķoties....

Juri ..., naff tā dzeja , ko rakstu ! manu sajūtu puzles tās - un tikai ...

....Tu ...Guniņ...dzejoļu grāmatiņu vēl neesi izdevusi ...nu protams savu...

Mani par Aismu nodēvēja  

Paldies ,Kisiņa!

Katram sava - obsession ir , Daiga ...

... viss varā ir Tavā  ,
viss manā ir varā -
sirds kamēr Tava ,
sirds kamēr mana -
mūsu pašu ir -
.................varā ...
           /Guna anuG/

https://www.youtube.com/watch?v=QG0vIiwWGGo

....zinu jau zinu,kas Tev padomā...

.. .Tu ...laikam par mani runā Ingrīdiņ...   

Guna - un vispār kur ir tā robeža kur beidzas mīlestība un sākas apmātība....par visām varēm piesaistīt.... nelaist prom - vai to var saukt par mīlestību?
....esmu redzējusi tādus pārus arī.... jau savā jaunībā.... tad domāju ka esmu par jaunu lai ko tādu saprastu.... tagad domāju ka laikam esmu pa stulbu lai ko tādu saprastu....

Brīvdienas bija kolosālas , labs možuma  lādiņš nākamajai darba nedēļai !    

Arī tādi pāri dabonas , Daiga ... bet mana stāsta varonis - tāds noteikti naff !  

Jā un vēl Guna - ko nozīmē sievietei vīrietim ļaut vīrišķīgam sajusties...
...vissu laiku esmu domājusi ka katrs vīrietis vai nu ir vīrišķīgs vai vissu mūžu tā ar kā bērns nodzīvo - lutinams un aprūpējams... tādā Tu vīrišķību nepamodināsi.. negribēsi Tu auklēt - atradīs citu.... kas auklēs.... vaitad mazums Aitiņu kurām vienalga kāds - katik bikses kājās....

Beznosacījumu Mīlestībai - naff ! nosacījumu ..., tikai un vienīgi !   tāda ir Mīlestība ar lielo burtu - beznosacījumu ...

Arī to trūkumu attaisnošanai ir robeža.... mīlēt - tas ir viens.... bet būt kā apmātai un uz vissu pievērt acis - tas ir kas cits....

Es tādus dzēšu kā spamu .

Sveicu Amigosa tēvus un vectētiņus !  

Uzmetu plecos mugursomu
un kāpju varenā kalnā.
Stingri turos pie akmens pirkstiem,
līdz nonāku virsotnes galā.
Apsēžos pičpaunā lepna un liela –
tik cildena pasaule klājas.
Es it kā maza, bet pilnīgi droša ‒
neviens mani nespēj aizsniegt.
Putekļains ceļš un koki, un pļavas –
visi mani apbrīnā pētīs,
ka mirdzu pār tiem savas bērnības laimi,
jo šis varenais kalns ir mans tētis.
/Iveta Rēdliha, 2013/

... ieelpo Vasaru !
pārstaigā kamēr tā -
................. pasauli .

https://www.youtube.com/watch?v=boeuzyUxJc0

Te uzsvars uz to ,Daiga ,ka mīloša sieviete - pieņems un attaisnos sava mīļotā trūkumus ...

Ne tikai , Daiga ..., Vīrietim jāprot savā Sievietē - sievišķību uzziedināt ,   viņai , savukārt , jāprot ļaut savam Vīrietim - vīrišķīgam sajusties !