Nu, Zigurd, neraksti apvainojumus, ja nebesī. Tad ej uz intīmportāliem, tur aizrādi.
Mani te besī Tava draudzene, kura visus apsaukā, ielien pat svētku dienās citiem un rej, jo nesaprot viņas kosmosu un plastmasas dievu.

Kisa, katra paša izvēle...Tici sev, savai intuīcijai vai tam cilvēkam. Vienalga, kas viņš ir, bijušais draugs, draudzene, vai svešinieks

Vispār, Lū sij, piedod, gribētos papildināt Tava bloga nosaukumu -Nepieradini, ja tev bail un nezini, kas ir cilvēciskā mīlestība kā tāda.
Pret jebko. Dziļa, aktuāla tēma.

Pareiz, Kisa, skaisti pieminēji Vācieti. - Mazāk pļāpā, soli, bet vairāk dari.

Nu tas ir tā, Kisa, kā tu to problēmu, vai aizvainojumu uztver..ja šīs sajūtas kultivē, tad skaidrs, ka nekas labs nesanāks..bet ja aizvainojumu atlaid..un viss labi, tad jau tiešām visa piesardzība ir vējā..  

Man arī INgridiņa nebesī........es tikai mēģinu viņu saprast, kā var intīmas lietas blogos rakstīt.......neatstājot pie sevis .....kaut ko savu.......vai arī šim cilvēkam nav nekā sava, viss ir izgudrots un mākslīgs!
kā var ar pavērtām kājām bildēties..... neglītās, vulgārās pozās..... utt.........tik vien, tas man šķiet aizrādāms....... es aizrādu, tu pārdzīvo........

es neesmu ne nelaimīgs , ne neapmierināts sevī.... un mani nebesī visa pasaule Ingridiņ!
Freids šoreiz šeit nederēs.......

Atļaušos nepiekrist Lilijas teiktajam,jo - cilvēkam ir tendence aizmirsties...it sevišķi,kad viņam ir labi ...un visa piesardzība vējā...

Nu jā..tā ir.. Kad vienreiz apdedzinies ar karstu ūdeni, tad pūt uz auksto arī..

„Vārdus pieradināt ir sīkums..”( O. Vācietis)

Jā, Lita Ne dzīvnieks, ne cilvēks nav spēļu mantiņa.

Cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis.

Jā, Lillija. Domas otrā daļa. Nekad neuzticies tam, kurš tev ir melojis...

...var jau būt..

Patiesība nogalina, ja ilgi ir dzīvots melos. Melu radītā pasaulē. Bet labāk,lai nogalina, ne dzīvot tā tālāk. Nogalina to, kurš ir tiem meliem ticējis.

Piekrītu Lilijai. Nevar pieradumu attiecināt tikai uz dzīvniekiem. IR ATBILDĪBA! Tas tāpat, kā rūpējamies par bērniem, saviem vecākiem, vecvecākiem. Kapēc nebūt zināmai atbildībai pret otru cilvēku, kurš ir bijis tuvs gadiem? Protams, nav spiesta lieta...citi to nogrūž kā nastu, citi to sauc par pienākumu un tamlīdzīgi, var ar nelikties ne zinis, jo man nav sirds...

Manis nav , tieši par atbildību, ja divi cilvēki ir kopā, atbildībai par to otru ir jābūt.

Es nezinu..bet citreiz ir tā, ka patiesība nogalina..

Manis Nav , taisnība

Lillij, tā ir, ka pretējie poli pievelkas.  

Nav jēgas melot... labāk teikt patiesību, jo tai tāpat netic