Jā, šie Ziedoņa vārdi
.....  /../ Dzīvi jāņem smejot.
                  Tik, cik tā iemirdzas. Kā garāmejot/

ļoti labi vārdi, es tos atkārtoju sev bieži...ne vienmēr sanāk- tā viegli

nu vot!! klausoties savu varžu urkšķēšanā, mūsu jauko Kuku- nokavēju.. .. nekas- citudien/vakar.... Iespējams- šovasar drusku būšu mājās, vrb pat drusku + 2x drusku, kā sanāks, ar "dr.grādu"; tad gan Tevi, Kuku, piespiedīšu mani pielikt pie darba- riktīga .. neķer kreņķi- atšūšos ātri vien!!

No viena grāvja / neko nnn !/ ->>>otrā /visi par visiem visu zina !/ iebraukuši ...,   kā jau te - pati Laima , savā komentā zemāk - rakstīja .

Dieniņa - vnk burvīga šodien !    
Atstāju šamajām cienastu pie lielās akmeņu kaudzes, kur visbiežāk manītas - auzu pārslas un rīsus , graudu mājās nava .
Pēc dzirdēju skaļu sasaukšanos ->>>>  vai nu pateicās par cienastu ,   vai izteica sašutumu , pārāk tuvu ka šamo mājvietai - pienākusi ...

ja sudigi paliek jadzer remantadins..

a ja ta bija encefalita...erce..laba sistema...

ok ...es ar ara sezu...forsa diena un vars vakars

oki; jāiet savas vardītes apraudzīt!! kamēr vēl nav tumšs...    Valijas blogs- pavilka uz vardītēm, pīlītēm, dzeguzītēm, puisīšiem... un tā...

Man tāda nav gan, robčik, es tik nupat dienu apakaļ izlasīju, kā ar nogrieztu šprici var izvilkt ērci...man patika, elementāri un vienkārši.

man jau arī viss miksējas- reizēm- nupat baigi pa nopietno, reizēm- smieklam, un tikai :)

esmu pamanījusi! ;) .. un tas jau man Tevī patīk- tāda viegla atslodzīte, kad pārmij pa teikumam ar Tevi ;))

vispar es praktiski nekad nerunaju par nopietnam temam...reizi gada varbut...uznak

kaut- kko novienādot ir stulbi!! cik atšķirīgas esam mēs, tik atšķirīgi- ir vīrieši. Vienas- ķer ciet, citas- bēg; vieni- mīl medīt, citi- ļaujas tikt nomedīti; vot tā.

Es tgd par reālo dzīvi- sievietei ir ļoti jāpiedomā, jānokontrolē sevi, lai neizrādītu savu mīļumu par daudz. Ne vnm tas ir tik vienkārši!! Šķiet, ka tad, ja esam viens otram mīļi, tad nekas nav jāpietēlo, nekādas tur mākslīgās bremzes sev jāstutē iekšā, bet- nē!! gudras dāmas zina, ka ir jāmāk gan- pielaist tuvāk, gan- ieturēt distancīti.. man tāda spēlēšanās riebjas, kaut apzinos- tādi ir tie frukti- vīrieši..

Ja kas, nesen tādu gadījumu no viena paziņas te dzirdēju, ka cilvēkam bezmaz jādzēšas, lai atkratītos!! pa nopietno!!

Tu to par sievietēm?? ka pielīp tā, ka nekādi- vaļā??

man baigi nepatik ka kads pielip ka suds pie skipeles...ka nevar atkratities...jadoma visadi sudi un gajieni ...riebjas

a kas ir tavs sports...skriet hren vin zin uz kurieni...nu es sad tad ar riteni varu pabraukat...tas ir mans sports...bet zinu uz kurieni es brauksu un kapec

tur jau tā lieta, ka NAV nekas jāvanda!! es jau brīžam esmu gan tās iekšējās vandīšanās triecienniece, bet- kadā jēgā tas viss?? nekādā!!

Lita.
Ir daudz vājprātu un absurdu- līdz absurdumam daudz!! Bet- vai tad, ja sāk uz to visu nupat baigi iespringt, kkas atrisinās ātrāk, vieglāk?! Taču, ka nē!! Loģiski, ka ne vnm sanāk dzīvot viegli, bet tad, kad esmu kādu brīsniņu ļāvusi sev salūzt, tad- nopurinos /sanāca smiekli- iedomājos bildi, kā suns nopurina no sevi ūdeni!! ; nu vot- apmēram tā!! /, un saņemos- no jauna :); un vnm žēl tam smagumam, kas nerisina- NEKO!- atdotā laika.  /Šoreiz gan vairāk bija domāts par vieglumu- ne pavieglumu!- bet gaišu vieglumu- attiecībās/. Pieņemt, novērtēt, ļauties tiem zibšņiem, šad tad, kā Robčiks saka