Man paveicās   anesteziologu noķēra gaitenī un abus divus aiz rokas i uz operzāli vien ,laikam,anestēzija iedarbojās slikti un pa šūšanas laiku ko ne tā samuldējos   Otrā rītā, tā kārtīgi mani nopētījis   izdzina laukā ar visu temperatūru   Laikam neviesu uzticību un par māsiņām uztraucās....   

paldies,Inet!

Četri.

Ēka celta ar nosaukumu, bet pavisam vienkārši, -cik jūs, amigosieši,to esat pielietojuši viņas nozīmei? Laikam daži tomēr atrastos. Nu kā tad tur ir? Kā Pāvila II lasītavā?

operē gan,bet 2-reiz nedēļā,jo nav anesteziologa..

Raisa, pirms dažiem gadiem, kad vēl strādājāt pilnā sparā, uz potītes rentgenu biju , Jelgavā tik ieteica siltā sālsūdenī mērcēt, Ludzā ārsts jauki aprunājās, izstāstīja, kas kur pārplīsis, rekomendācijas

Sirdsdakteru maz, tādu, kuriem profesija tiešām aicinājums un vēlme dziedēt cilvēkus, dziedināties  jāsaņemas pašiem. Kā jau visās profesijās, ir kompetenti un ieinteresēti visu laiku izglītoties, ir kūtri. Sanācis ar daudziem tikties, mana attieksme 50/50, ir tādi, kuri "ļečat", citi "kaļečat", arī dakterim jābūt talantam

Mani te,pēc jaungada,Apelis šūt taisījās ....bruku, un es ,gandrīz jau, aizšāvos uz Ludzu   Domāju ka vēl tur operē  

pēc papīriem-medicīnas centrs.darbs no tā nemainījās..vienalga slimnīca,pansionāts gan nav..

Pansionāts,vai kas tur ...tagadiņās

sveiks!Turpat gan,raujos.līdz galam tak nenolikvidēja...

Sveika,Raisa   Vēl turpatās...pa Ludzas pusi, ņemies? Tādu slimnīcu nolikvidēja ....

Atceros savu pirmo dakteri...sākumskolas skolotāju ,kura mani div reizes atgriezapie dzīvības   Lai Viņai vieglas smiltis !  
Otrā klasē ejot bija barga ziemas diena  un līdz skolai trīs km. Pus ceļa atceros un Skolotāja ,mani ieraugot,ienesa lielo vannu piebērtu ar sniegu un lika kāpt tajā iekšā...tad nu ņēma tik sniegu un berza, līdz sāku ko just .....lab ka biju atnācis tikai vienīgais....no četrām klasēm  
Otro reizi ,trešās klases Jaungada priekšnesumi nenotika jo uz tiem ieradāmies kopā ar otru vienklasnieku saēdušiesbojātu šprotu....Skolotāja lika spaini ūdens starpā un katram savu  netīro spaini....dzērām un vēmām ,taču dzīvi palikām  

tas nav vienkārši izstāstāms...tā ir sava pasaule pasaulē,ar saviem likumiem,priekiem,bēdām,raizēm,ar nožņaugt gribēšanu,ar savu asaru lāsi,ar kamolu kaklā un drebošu roku.

Tavu šodienas valodu neizprotu...

Vieļ jau,taidūs pat, boltūs kalatūs staigoj ari moseņis   tikai jos,kai jau i parostī cilvākbārni ,pislimajīm cīši klotu nalein......kab kaidu zarazu nasaģiut  
Kod ,simtu godu atpakaļ,maņi beja vīna zaraza saķierusa i as tiku slimineicā tī beja tai......
Koklam vīna vaiņa beja
Sipiliss voi   gonoreja
Aizsprūstojās gaisa eja
Īnasta bei infekceja  

Guļu tī pa druskai krocu
Blusu kūdīņus tik vocu
Reizem moseņis gon atīt
Klot koklam nalein tik pi čūksta

Saķieru kod simtu blusu
Sok palatā jau palikt klusu
Aizmīg moseņis zam reitu
Ari as  zam deča   kreitu

Trīs.

Divi.

Es kaut ka vairāk piekrītu Raivo - pats sev dakters! Nesanāk uzrakstīt par dakteriem... gala rezultāta sanāk uzrakstīt par pacientu kā cilvēku, kam ir vai nav vēlmes dzīvot.    Arī pie laba daktera pacienti mirst un pie slikta - kļūst veseli!    Dilemma!    

Viens.