Ir gan, Lietus Vīriņ. Stipri vārdi. Bet gadās, kad tos izdzirdot, sev adresētus, tiem pieķeries, un tad nu vēlies sajust segumu tam, ja reiz tie tikti pateikti tieši- tev.. bet- šo segumu nesajūtot, tie vārdi- trīs- var ievest- Nekurienē. Un tu vairs nezini- vai labāk nebūtu bijis, ja šie vārdi- nebūtu tikuši- izsacīti...

Nevajag man neko šovakar vairāk sacīt,
Vienkārši paklusē....
Ieskaties dziļi manās acīs,ieskaties Dvēselē.
Redzēsi tajās Tu mirdzošo nakti-
Noticēsi Tu man-
Trīs vārdi citiem vairs netiks zagti,
Trīs vārdi sirdī ,kas skan...
                                    (ViVi 2005)

Ko tad viņš TĀDU darija?

Visādi var būt mežāzīt..

Jā, Kisa.

Oi Mežāzīt   labāk nelasi   dabūsi āķi lūpā   un cauru miegu  

vai ta vairs nelīs?

ļoti interesanti     

Karoč skaidrs   āķis lūpā ka i parunāt nevar    Tad ir jāiet gulēt un sapņot ....kā būtu–ja būtu   Arlabnaksniņu !    

Lietutiņ,Tu vienmēr savas sajūtas liec dzejā?!

Domu pārvērst īstenībā-īstenot!
Ideju pārcelt fiziskajā realitātē,jeb garam piešķirt miesu-iemiesot!
Bez darba tu vari tikai domās tos ceptus kartupeļus ēst...
                                                     Palikt badā un pasapņot!

Ak rītdiena ,
  Tu aiz deviņiem pakalniem vēl :
     Man jāpaspēj miega kumeļus sedlot ...
          Un sapņus kā ziedus groziņā bērt ,
               Lai plaši pār zemi tos kaisītu
                  Un miedziņā visus ietītu  ....
                      .......................................

Oho..cik gudrs cilvēks. Visu un par visiem zin..bet nu paldies par komentu.

Ja negribi bet vari
tad labu darbu dari
Lien fiksi gultā paguli
Rīt gaidi pievakari
Tad fiksi šurpu nāci
Un dzeju rakstīt sāci
Mēs ilgi viņu lasīsim
Līdz galu galā aizmigsim
Un re jau parīts klāt

Cilvēka dzīve ir tāda, kāds viņš pats ir, nevajag vainot citus, vajag vainot sevi! Tu esi izvēlējies šādu dzīvi un tos kas dzen tavā "zārkā" naglas.

Un tā tas arī notiktu ,
    Ja gribētu ,
      Lai notiktu ..................
            .......................

Neuztraucies, nebūs TĀDA dzejoļa man te! :)

Tad nebūtu Tev domu
Un Tu ar labu omu
Sev atstātu tik čikiņu
I pasmaidītu bikiņu
Pa ceļu jautra soļotu
un oļus kājām spārdītu
līdz lielo pirkstu atsistu
un lielās sāpēs pabrēktu
tad kleitu savu saplēstu
un pirkstu visu apsietu
uz mājām kliba atnāktu
par visām domām aizmirstu
un savu galvu saķertu
tad jaunu katlu nopirktu
un tupenīšus mizotu
tad tos uz plītes uzliktu
un izvārītus lobītu
lai punci savu pildītu
un tad to dievam rādītu
i sapņodama aizmigtu  

... skaidrs :)
Man prieks, ka paskaidroji!! :)

Nevajag dzejoli- NOSPRĀGSTIET!.. nevajag gan!!