...nu beidziet meitenes !!!

Kisas Runcītis... jau vairs nezinu-smieties vai raudāt!

Nu nevar Jutiņa aiziet!

Man gan labi miegs nāks!..jāsagaida tikai dormeo reklāma..

Jā, Ineta, pārlasot vēlreiz, tā arī sapratu.
Viss jau mūsos paliek, pat šķietami- sen aizmirstā jušanās, un tas, ko pārdzīvojām kādā brīdī... un tad- gadījums- parauj vaļā, un brīnies pati, cik tas viss- neaizdzijis!!!
Man šobrīd liekas, tā ir mana šī brīža jušanās- bieži domājam daudz par daudz!!!.. Ļauties!!! Cik emociju, cik siltu brīžu nebūtu aizlaists kopā ar pieneņpūku izpletnīšiem- kaut kur, nez kur.... ja ļautos.... zinu- nūjai vnm ir gali divi, bet šajā blogā, savās šīvakara sajūtās- lai ir tikai tas- viens.. man būs- viens..

...trollītim gan miegs nenāks...pārdzīvos...

... aiz spīts, aiz pārprasta lepnuma, aiz... , aiz.... nepalaist garām tos, visnozīmīgākos brīžus savā dzīvē... te vienā blogā diskusija, kurā reizē pieļaujama tuvība, mīļums, līdz galam.. pasaulīt baltā!!!?? pirmā vai trešajā reizē???!!! ja tu sajūti to Cilvēku, sajūti, ka tajā Brīdī Viņš ir tavs, un tu esi- Viņa, kāda jēga tad visam citam??!!.. par daudz kalkulācijas, par daudz.... jūtas nekalkulē.... nekalkulē Tuvums.... ja sāc domāt tādās kategorijās, tad.... nu tad esi nodarījusi pāri- Diviem..

... jā, tas viss man jādomā- dzejoļu, mūzikas sakarībā... jādomā par to, ka bieži- domājam daudz par daudz!!!! ..

Ingrid, tieksme pēc komforta, laimes sajūtas ir   Mūsu izjūtas ir dažādas, labi atceramies arī baiļu,, satraukuma epizodes, tai skaitā tālā bērnībā pārdzīvotas situācijas. Par pozitīvo izjūtu pusi izteicos konkrēti šī Anda bloga sakarā.

        Attā!

Labi... man pēc visa šī ir tāds atslābums ka drausmīgi nāk miegs.... un agri jāceļas.... došos es pie miera.....
....paldies visiem kas piedalījās un kaut nedaudz palìdzēja atrisināt šo situāciju....   
Attā....līdz citam vakaram....   

Skaists dzejolis..

Labi,labi,Jurīt lai vini stāv kādam nelgam par piemiņu,ka tas tikai mūs atkal saliedēja,nevis otrādāk!
..hip-hip-URRĀ!!!....

...Juta...varu zvērēt pie kā gribi ...tie nav mani blogi...kad ienācu te uz pāris minūtēm pirms 4.00...tie blogi jau bija priekšā...es pat iedziļināties neuzspēju,jo bija jāiet prom...

.....tikai es smejos.....????   

Paldies, Andi, par blogu-
                  savādākam vakaram!!

Ingrida,man arī laikam prasās pēc negaisa un kādas dejas lietū  

un kádas krelles sapléstas-lúgshanas??? tik traki ,,lúgushies"..?

Ineta! /19:30/-
..vai esat ievērojuši, ka mūsu atmiņa bez pūlēm saglabā to, kas nāk saur sajūtām, emocionāliem brīžiem, pretstatā tam, ko cenšamies iegaumēt ar prāta palīdzību  , lai cik arī prāts vēlētos pārņemt kontroli pār mūsu dzīvi, tas tomēr daudzkur nespēj sacensties ar jūtām...
................................................
pārlasīju vairākkārt..
šodien braucu pa ceļu, pa kuru nebiju braukusi 6 gadus, veselus 6 gadus!!! Jā, ceļš ir mainījies, protams, bet ne jau tas ir tas, kas likās svarīgi, svarīgais- atpazinu savas sajūtas, sevi, to, kas tika izjusts tur... un tur... neticot, ka pagājuši veseli 6 gadi!!
Es nemācēšu pateikt, vai sajūtas vnm rada šo komfortu, nekad nebiju tādā veidā par to domājusi, bet tas, ka caur tām skatāmies uz savu dzīvi- tas gan...
.. man jāpadomā vēl par to- tadā griezienā

Te  tak Amigosá bija Bumbieris ar Bumbierini........várbút tas blogs vinjiem?