Un protams manis rakstīto jebkuram ir tiesības apstrīdēt..

Jaukas fotkas, tak vienalga kur!

Konkrēts konts, pasēžu, pārskaitu, bet ne zvans.

Sen teikusi, tik ne ar zvaniem Lattelekomam ziedot, Kisa.

Par nodokļiem taisnība Inetai.
Ziedot.lv ir pietiekoši nesaprotama organizācija. Kā var vispār atteikt? Nu ir gadījums, kas ar steigu nepielūdzams, bez papildu ziedošanas neiztikt.

Ingrīd..
Man paties prieks par katru kas apmeklē manu blogu..

Es domāju,ka daudzi neziedo arī tapēc,ka netic,ka nauda tiek novirzīta pareizi!
Bet ir jāpalīdz,ja ne ar naudu...tad vismaz ar labiem darbiem!

Juri, neskatoties uz gana iespaidīgo nodokli, ko no manas aldziņas pārskaita sociālajā fondā, es arī esmu ziedotāju starpā, nu ne konkrētajā gad., bet reizi pa reizei. Uzskatu, ka labi, ka vismaz tādā veidā cilvēki atbalsta viens otru, pats labi saproti, ka valsts kasē ienākušo līdzekļu nepietiek, tā fonda apjoms ir tāds kāds ir, jo ēnu ekonomika zied un plaukst.

...ja mēs tā spriedīsim par visiem...tie bērni nekad neizdzīvos...kam vienīgā cerība esam mēs paši Ineta..

...Tev gan ir gari mati... ...līdz pus ezeram..

Arī ziedotāju maki nav bezizmēra, piem., nieru patoloģijas ir ļoti izplatitas, bet ne visi vecāki ir spējīgi saņemties un meklēt iespējas ārvalstīs.
Valsts sociālā palīdzība ir mēs paši, un vai katrs var apgalvot, ka sociālajā nodoklī ir iemaksājis visu procentuāli no nopelnītā summu? Kas pats saņem pensiju, kas ir pašnodarbinātais un iemaksā tikai daļu no nodokļa, kas atstāj savu nopelnīto nodokļos Īrijā, Francijā utt, kas no minimālās algas, saņemot pārējo aploksnē.

blogs jautrs!!!
nekas- kamēr salūzušā vietā- jauns, maza pīppauzīte un- lai dzīvo sports!!

...bet patīkami Lita...ka arī Tu vari kaut kā palīdzēt...tam mazajam...

Man vienkarši tīri cilvēcīgi gribas Tev,Ingrid,to labāko--esi uzmanīga,neiekrīti VIŅA/zini,par ko ir runa/lamatās!..Visjaukako dienu vēlot,..es!

Laiks,fantastisks!

ui, Juris arī te!! Nu tad- Meitenes un Zēni, lai jauki Jums 2.Valentīni!!

Ar to pazemošanu, Juta, ir tā- jā, tā nav jauka, nemaz!! vrb, ja es pati, kā to darīju sākumā, klusētu un ignorētu to visu, pretī- ne vārdiņa, vrb viss nebūtu aizgājis tādos plašumos. Esmu par to domājusi daudz. Bet, par cik savā iepr.dzīvē biju jau piedzīvojusi ko līdzīgu, un toreiz es patiešām noslēdzos pilnīgi no visa un visiem, un tikai klusēju, klusēju... Vai ar to es panācu ko?? Nē. Tikai un vienīgi to, ka tās, kas šo ļaunumu un pazemošanu uzrīkoja, varēja berzēt rociņas: re, kā mums izdevās!! ai, drusku parāvās atk vaļā.. kaut- šķietami- aizmirsts un norakts viss- sāp joprojām; toreiz tas viss bija tikpat nepelnīti un negaidīti, kā tas, kā par mani izņirgājās- te..

Atvainojos bloga autorei- ka ne par tēmu!!
Juta! Es vnm esmu uzskatījusi, ka lietas IR jāizrunā.
Paldies, ka ar Tevi tas ir iespējams!! :)

Labi, Meitenes, jauku Jums parunāšanos!!

Sajūta ir tiešām laba, ziedojot, it sevišķi bērnam. Vispār jau ne par tām sajūtām runa, bet tas kriksis sasummējoties dot rezultātus, un tas neatsverami!