Max ... pagaidi tuč ...,   šamajam tik romantisks noskaņojums - pēc aukstās peldes , uzradās ...

Agentura informeta...

Dvesma - no lūpām lūpās , solījums - Es nekad neaizmirsīšu Tevi ...  

a man pofig...blogi ...minutes

Paldies Tev par šo blogu!!!
Paklausīšos tgd Visocki.... man pat sajūta- īstaja laikā un- vietā... tā dažreiz notiek..

Man arii dazi komenti,pusotru stundu,lai uzpiipé ?

a man jau ir tada programma ka nokopetu tekstu uztaisit par 100 procentiem unikalu internetaa...ar vinu var pat naudu pelnit....tas nav tik viegli...piecakaret gogles tanti

Sakki ..., Max ?

Guna, robcikam vismaz stunda,uz rezerves solina ,bûs te savàkusies jau..

??

  Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda ,  jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
        Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
        Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem  vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja -  atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
        Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
         Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
          Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .

Tāpēc jau saka, Lilij /17:25/:
Tie, ar spārniem, tie dzīvo ļoti ātri..

        Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda ,  jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
        Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
        Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem  vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja -  atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
        Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
         Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
          Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .

ja pietika..

un tu kad triis dienas, vazàjies ar Gunas dzejas pantiem pàrkopétiem,amigosà,  Médiidamies..

ai labi....spelejies vien ar savu maksiti

Tev patika ..., mhmmm....?  

        Если друг оказался вдруг
    И не друг, и не враг, а - так,
    Если сразу не разберешь,
    Плох он или хорош,-
    Парня в горы тяни - рискни!
    Не бросай одного его,
    Пусть он в связке в одной с тобой -
    Там поймешь, кто такой.
.........................................................
Novirzos no Visocka Lielās Mīlas... klausos gan tgd to /17:22/, bet domāju ko citu... par to, par draudzību, draugiem... jā, tas, ka to- kas ir kas- pa īstam uzzini ne ikdienišķās situācijās, jau it kā zinām.... bet- kad tas skar tevi, konkrēti, tad uzzini, cik tie vārdi ir patiesi... Vakarpēcpusdien pie manis st.5-6 bija ciemos sensennesatikta kolēģīte no manas iepr.dzīves.... Mēs nebijām tuvas draudzenes, kad strādāju mājās, draudzējos- ar citām, bet tad, kad notika tas, kas notika, tieši Viņa pavadīja nakti pie manis, baidoties, ka es sev ko nenodaru.... tas tā, Lilij, mzl ārpus konteksta, vnk skāra dziļi....

No aktierdarbiem gan neko daudz neatceros, Ščeglovu protams, teātrī daudz spēlējis, esmu redzējusi fragmentus no Hamleta.

Man patīk šādi samīļot Tevi , Robčik/Nauri ..., saprati ...?