Dzēsts profils
25. jan 2015. 19:44Man prieks, Elita, ka patika blogs
Atceros 80-gados, mēs studenti būdami..klausījamies viņa dziesmas.. Viens gadījums uzausa atmiņā..Kādam no mūsu grupas nu nepatika Visocka dziesmas, tad pārējie puiši gandrīz piekāva nabagu! Kā? Nepatīk tāds Talants??? Tiesa gan puišiem jau bija kāds aliņš vai kas stiprāks pie dūšas. tad jau jūra līdz ceļiem...
Elitá K. 25. jan 2015. 19:42,,Vecajiem" latvieshiem -daudziem VINJSH nepatika,,,,,Maniem vecákiem arí-né,bet...es dievinu........
Elitá K. 25. jan 2015. 19:38 Paldies par Blogu ! Visockis ir mans 20.gadsimta GJÉNIJS !!!!!.............Bijám arí pie VINJA kapa Maskavá"Vaganjkovskoje"...tur arí Jesenjins apglabáts.......Talants-personíba-Vírietis!!!
Gríbéja Marinu Vladi un DABÚJA ,nevis ideálus,,zíméja".........
Dzēsts profils
25. jan 2015. 18:49spele ir beigta...atradu sanditi
Dzēsts profils
25. jan 2015. 18:41a sandim limits beidzas uz komentariem....un tagad vins ir vasilijs plehovs...
Vineta K. 25. jan 2015. 18:37Gribesana,nav varesana.Pacietibu,un vis notiksies,ista laika.
Dzēsts profils
25. jan 2015. 18:27Annai Saksei ir Pasakas par ziediem..Man ļoti patika kādreiz . Tur arī viņai ir viena pasaka par Dienvidvēju, kurš jauca galvas vienā dienā - Rozei, otrā dienā- Ievai, trešajā vēl kam tur..Un tikai viena viņu pa īstam mīlēja un gaidīja..Oi..bezmaz jāņem rokās tā grāmata - jāatsvaidzina kā tur viss beidzas..
Guna a. 25. jan 2015. 18:21Kad vēji ->>> kalnos rāpjas ..., arī lavīnas - var gadīties ...
Guna a. 25. jan 2015. 18:14Viņa dziesmas - labākais piemineklis Māksliniekm... , tajās dzīvs viņš joprojām - starp mums...
Ingrida X. 25. jan 2015. 18:12Vasilijam noveltītā dziesmiņa-
/CIP - Drogas - Dvīņi /
Ingrida X. 25. jan 2015. 18:09... bet, jā- Tev taisnība: tomēr ir ik pa laiciņam tā pagalīte ugunskuram jāpiemet... lai siltāk..
Dzēsts profils
25. jan 2015. 18:08Vasja - Tev dziesmiš..
Guna a. 25. jan 2015. 18:07Nu ..., pastāstiņš šamais - nenopietni par nopietno , Lillij ...
Ingrida X. 25. jan 2015. 18:07Izlasīju Tavu stāstu, Lilij.
Ar Draudzeni, kuru pieminēju, kura man jāsatiek, arī attiecības bija satrūkušas uz daudziem gadiem, kaut sēdējām vienā solā no 1.- 11.kl.; kā jau Tu saki- ģimene, bērni... un tad, vienureiz, stāvēju ar bērniem autobusa piet. /tolaik pati vēl nebraucu/, gaidījām busu, lai tiktu majās no jūras.. garām brauca Viņa!!!.. un- sasējās draudzība- no jauna, pārlecot pāri daudziem daudziem gadiem!! Īstie draugi, ja satiec arī reti, tāpat ir un paliek- īstie; tie pavedieni ir tādi..
Dzēsts profils
25. jan 2015. 18:06Izlasīju, Guna, Tavu ..nezinu kā nosaukt.. Laikam jau stāstu, vai Pasaku..Skaisti uzrakstīts. Beigās sasmējos..par tām galvassāpēm Vēja sievai..


