Noskrien
Janvaaris
Nogribeejies dziras
N8skriesimies mees
Tajaas dziirees

Miileesim atlal
Un mekleesim
Atkal
Un atkal
Aun arkal
Atkala apraks
Muus leduu
Atkal

Nu kā tā var....nu kā tā var.....tukšu punci, ķerties pie rakstīšanas   Tukšā puncī domas klejo   neprātīgi nemierīgas    

19:27-
vai tad es kādreiz nebiju dzīva??????????

Un vispa4, man poila beidzas, jaiet n8pirkt, a to tos musu Bentlijus baigi tormozi

Vordiņš!!!! Mans mīļais Vordiņš- te!!!!!
Kad Tu esi tuvu- tas dod drošības un stabilitātes sajūtu zem šīs saules!!!!!

Izlasīju visu un sasmējos,izrādās,ir par mani vēl briesmīgāki mošķīši,bet neko sev-krāsaini un negarlaicīgi

Da k3j jau beidzo5 n8ed to k8tleti

N3dalasiju,
Vnk int3reses pec,
Cvnk velos pa4eikt/Pavaicat

Tumss udens
Zila dzirksts
Es a4kal
Esmu dziva?

es netaisnojos!!!!! kāpēc Tu prognozē mani jau iepriekš???? Tu skaties man cauri, vai kā??? kas nupat te notiek???? man taču gribas ēst!!!!!

Es nečatojos paralēli!!!! Es nedarīju to!!!!! Es paskatījos, ka tapuši jocīgi komenti manos pārvecos blogos!!!! nu ja!!!! un vsp- viss- vnk garāmejot!!! un- ilgojoties pēc dīvainiem cilvēkiem!!!! es ļoti reti risinu krustvārdu mīklas, žēl, bet tā ir!!! man patīk risināt- cilvēkus!!!!

Tikai netaisnojieties, ludzu!

Divi iemesli:

Nepa4liecinasie4
Vng 7lgi
Savadi, ka vsp atb

Tā kritu ,cēlos un gāju
Es meklēju savu māju
Kur būtu dvēselei silti
Beidzās ceļš tikai...
Velna milti !!!

vnk garāmejot!!!!
Tu mani saintriģēji, ne pa jokam- saku kā ir; lai arī nezinu ne daļas story!!!

Neņem nu ļaunā, bet tieši tgd, šai mirklī, jo- beigu galā!!- par mirkļiem ir blogs!!! man sagribējās šo savu visvisvismīļāko dzejoli- te; es to skaitīju, kad man bija 18, skaitu tgd, kad sen 18 + un +, bet- skaitot- sajūtas- tieši tās pašas!!!- mats matā!!! Tgd es pārkopēju, lai ātrāk, bet tas jau nemaina lietas būtību!!!

Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin, no kā austām,
Kādām dīvainām acīm — kā paegļu mežs
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā iet viens caur vakaru vēlo?"

Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: "Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklēts, kad govi slauc?"

Un tu man teici: "Tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"

"Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai gribat, lai ar jums dalos?
Un kuru daļu lai jums dod —
To, ko saprot, vai to, ko nesaprot?"

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.

Bet nakts kā nakts,
Un diena — kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Un nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka — arī nav vairs- neviena..

/2 vietiņās es izdarīju sīkus labojumiņus, lai ir tā, kā es to skaitu; Ziedonis man piedos, zinu, jo ar šo dzejoli es iemīlēju- Viņu!!!/ ..

Ilgi rakstiet atb.
Domaju, ka paraleli chatojieties.

vnk  

Un ka a3 2stgribu? Iesiet nupat lasi cept?
Iet3iktu recepti,
Ja vi3n pati n3uzskatiet sevi pa4 labako kulinari.

Gandriz aizgaju.....p3c otra o.7

nuu...varbūt jā- varbūt nē...bet izlasīt bija interesanti...

................... uiiii!!!! nezinu gan- visu story!!!! pat daļiņu- nē!!!!!

Tikai viena bilde un tā pati.....garām   Strēlnieks nevar būt uzticīgs   jo viņam nepārtaukti jāšauj   Uz meitiņām,ar actiņām