Lillija, tādu laiciņu atpakaļ arī Tu mani stipri aizskāri un daudzi šejienieši. Paldies, par to visiem. Es no tā mācījos un pasmejos par sevi. Ļaunu prātu neturu, lai gan sākumā bija kā bija.

Es zinu....Jums jau tā liksies vien tāda pasaules bēda....pasmieties tik, par kuru    

Nu zinu jau kad Jūs,,par manu bēdu, smiesieties   par bedu kur asaras tek,kad mani kaimiņiene noķer uz ielas un vējā,aukstumā stundas divas asarāmacīs stāsta,stāsta,stāsta.....par saeimas deputātiem   kādi viņi ir,ko dara un kā izrunājas viens otram....no tās tribīnes un kā man,kaut iekšēji arī nāk smiekliņš   kājas ta jau nosalušas galīgi un puņķi jau tek ne no asarām   bet taču jāstāv ,jo roka tur piedurkni manu TIK cieši un nelaiž i vaļā  

Sabiedrisks fuj dzejoļa autoram un Paulam. Es neticu, ka par manu dzīvi kāds raudātu. Gaidam, kad kādam neies. Te pat amigosā, ja kādu aizskar, izsmej- labāku teātri nevajaga.Citi to tik gaida, nosiekalojušies lasa.Tāpēc te arī nevar izpausties. Es nerunāju par ļoti nopietniem gadījumiem, kuri saistas ar cilvēku nāvi.
Es te savu reizi, kā stulba zoss, metos kādu aizstāvēt, par ko pati saņemu ķengas. Es smejos par sevi, es esmu tas cilvēks, kas prot pasmietīes par sevi.
Teātris beidzies, vairāk nekā nebūs

Lai ir primāri, bet toties godīgi!

Labi,ka ta nedari....

Tas ir primāri teikts,Lilij.

Vienālga kaut apgriez otrādi - nepiekritīšu, ka var smieties par svešām bēdām.. Nu es vismaz tā nedaru!   Par paŗējiem - lai paliek viņu ziņā,

Neienāca prātā - pakārt....

Bet ko, Aleksandr?   Pakārt uz nagliņas vējā?   

Nošaut ne,bet...........

Nu ja vietā..tad protams..Kā saka - katrā jokā ir mazliet patiesības..der ieklausīties.
Bet ne jau par bēdām jāironizē, kā dzejā teikts..Nu nošaujiet mani,   bet nepieņemami tas

Un kas tur nepareizs "smejos par cilvēka bēdām" - pareizi teikts...Tātad tam ir savi iemesli......Ja atrastos viņas vai viņa vietā,tad zinātu šo atgadījumu...Nianses mēdz būt  daudz un dažādu.

Ne tikai par sevi.....Ironija - nav mazsvarīgs moments, ja tas ir vietā.....

A bet dzejā ..izlasi..taisni tā rakstīts- ''es smejos par cilvēku bēdām'''...
Ka smiekli var būt dažādi - taisnība!    Un smiekli ļauj pārvarēt visas savas nelaimes un problēmas!  

Paškritika - laba lieta, var pasmieties par sevi, tikai lai tas neaiziet patālu.. Izdarīt secinājums un dzīvot mierā ar sevi!  

Nevis par svešām bēdām,bet ar smieklu izteikt nelaimes cēloni....Un tas izsakāms savā veidā,bet ne sabied. - rēcošā,vai nezin kādā veidā....Smiekls var būt dažāds !

Un par svešām bēdām smieties? Kaut kā neētiski, nekorekti un necilvēsiski!

Var un vajaga, ja zini kā to smieklu izpaust un attiecināt - jebkurā jomā.....

Vārdu autoru nezinu, bet pasmieties par sevi ir veselīgi. Par savām pielaistajām muļķībām.