Kad tāda mierīga diena,kā šī un gribās padomāt par sevi  ....
Ieslēdzu ‘’Meneša sonāti’’ ..un aizpeldu sapņu dumakā .....
Un dzirdu, kā klavieru spēle aiznes tālu manas domas....
Sidraba menestiņš veļas pa gaisu....šalc ūdens jurā..
Prieks nāk sirdī ........apbrīnojami mūzika skan... Tik cēlas notis, kā zvaigžņu šļakatas – visūr...
Cik augstu virsotni guvi Bethovenes brīnums.. Čukstu pie sevis lūgšanu  --- bet skaņas tālāk lido..
Tagad visu pasauli apņemt gribās...un līdzās kust.........

man jaaiet...piebirushaas seenalas-kliju maizei...superbirstee zarnas!

Aga,dakterē,guļot uz problemātiskajām vietām.

Es izteicu skaņdarbu ierosinātās emocijas..

---iipashaas paziimes...nav kaaju-taarpinjs tas...atradiisiet viegli...peec smarzhas....

Aleksandr , ne velti šie arī cilvēkus prot dziedināt ..

Kaķu valodiņa ir bagāta ar niansēm , Līva , viens mjau ! dažādi pateikts , var izteikt tik daudz !

Neatteiktos....

ai nee, vakar samalu es vienu...-atskaite pentagonam murrrr murrr dzirnavaas...un vsho! tagad maizi no taas veertiibas svaigaas var cept....vircots stipri...uriinaa.

1. - Mēness starus stīgo un tad dzelmē līgo ..
2. -  Nāc dejot ! aicinājums

O, jā,kaķi paši atrod zāles...labi,ka pa rokai atrodas augļi....

da njeeeet, estj kakaja to cjornoglazaja u nas...ulibaetsha kak dura...kagda vse pachut...bez lica svajevo...ili lico eii takaja...nikakaja.... gavarit po ruuski...neponjatno nam...a vse kota na svete belom-na adnom-mjau!

Aleksandr , pietika ar burkāniņu..

..tāpat,kā ar saimniecēm,kurām pirksti cauri...

Līva , Atis šo jau nosēdināja uz diētas - acis atgriezās orbītās ..

Kas redzams,tas nabaga kaķits izbolījis acis..Saimniecei derētu ātri purģenu atjaukt pienā un dot to izdzert....

Ar kaķiem neko nevar skaidri zināt..

Labi,ka ir kas atrod....

kakjiiti jaaved atkachaat...iluminatori...spozhi...kur es esmu...kosmosaa...zeme grizhaas...vai es uz taas...ar visu gultu...

Nu ja,līdz tam,viņš veiksmīgi slēpa emocijas.