Frēzija v. 1. dec 2014. 19:47 Dziesma ar dziļu jēgu ..... vārdi, izpildījums
Man šodien paķēra Magomajevs ar savu balsi - jūra ... viļņi un vējš ...... rītdienas nezināmajam pretim ...
..............................................................................
Frēzija v. 1. dec 2014. 19:40 Ne jau visi cilvēki ir īdētāji - straumes varā nokļuvušie, tāpēc jau rodas savstarpējas pretrunas ..... iemācījušies no dzīvniekiem!? .... diez vai, dzīve māca - intuīcija .. saprāts, pieredze pielabo.
Lai dzīvo dzīvnieciņi un rāpuļi (brrr..) mātes dabas skāvienos!
Dzēsts profils
1. dec 2014. 19:27nu but of course makdzelzsbeton...visādi buteļi un ozoli tev līdzi nestāv...
Konuts D. 1. dec 2014. 19:25konut krut gek gej gejniek, labakais repzvaigzne rīmētājs LV
Dzēsts profils
1. dec 2014. 19:221.=+20/–80
2.=+50/-50
3.=+ 100
4.=+50/-50
5.=+80/–20
Dzēsts profils
1. dec 2014. 19:07Labs
Dzēsts profils
1. dec 2014. 18:53Ļeņins rulz forever!....jā jā tas vīrs, kurš nēsāja žokejnīcu, lai gan, patiesībā, nemaz nebija žokejs...
max m. 1. dec 2014. 18:53Man patika
Vienkārši G. 1. dec 2014. 18:42kouka ta apnik tik gāri lasit, nelasišu
max m. 1. dec 2014. 18:23Pareizticiigajiem no 28 nov - 7 janv ir gavénis,nedrikst vispàr ést dzivnieku izcelsmes produktus.Tikai zivis un pat tàs sestd - svetdien.Ikdienà graudi un dàrzeni.Tas lai atiritos garà un miesà.Kàpéc katoliem nav tik veseliiga gavéna?
Rozaaliite B. 1. dec 2014. 18:05Vasīlij, nav Rīgas, bet Latvijas Balzams. Tur tādus neņems, jo ir kontrole pirms un pēc darba. Pat ostīt nedrīkst!
Dzēsts profils
1. dec 2014. 17:47Šaušalīga padomju zinātnieku iecere: noķert šimpanzi un sakrustot ar nēģerieti. Kas no tās iznāca?
Ingrida L. 1. dec 2014. 16:53..., bet ja MURGS patrapās pa nedēļas vidu ! Cik tad gara ir nedēļa ???
Ingrida L. 1. dec 2014. 16:49Senas atziņas.
Sievietej vajadzīgi trīs zvēri..., par tiem diviem pirmiem nerunāsim, bet trešais ir ēzelis , kurš nodrošina labāko no atklājumiem - ŠOPINGU !!!
Visu līdzjūtību !
Dzēsts profils
1. dec 2014. 16:44Es sevī dziļi ieskatī ijos
Un nedzēris pat apreibu
No galda ķēru fiksi glāazi
Līdz malām viņu pildīju
Es Tavās acīs neskatīšos
Es zinu ko tur redzēšu
Es sirdī Tavā nelūkošos
Tur manis nav es nomiršu
Kamdēļ man divas dotas acis
Ja redzēt Tu tās negribi
Lai sevi neredzēt Tu sirdi
To manu suņiem atdevi
Tavs tēls tik atmiņās man plivos
Līdz kādreiz glāzē noslīks tas
Mēs atmināmies tikai dzīvos
Par mums līdz izzūd atmiņas (zem dziesmas:es dziļi glāzēieskatījos)
ot salikās figņa kautkāda tajā acē lūkojoties
