Omīte vairs tādas vietas neapmeklē. Veci kauli.

aktīvā atpūta, saorganizētā...Tu tur esi noteikumu žņaugos...un piedāvājumu izvēles-ko pirksi. var teikt-skudru pūzniis ierīkojis nevis Atpūtas centrus, bet vietu, kur kāds atkal pelna...un tur arī ir darbavietas...paskaties, kā tur raujas...melnās miesās. Vispār cilvēku sugas sistēma ir ļoti interesanta.

kāpēc vispār jāizvēlas ļaunums-mazākais!?...tas var izaugt.

runā,ka gribēšanu nevarot iemācīt

.......?

latvietis?

Yes!!!! Priecīga situ plaukstiņas!!!!  

“Jūs man sakāt: "Mīlestība." Es jums saku: "Ejiet ratā!" Mīlestība, tā ir inde. Mazā, melnā matadatā.”  /Ziedonis/
.........................
Man šķiet, ka arī Tevis pieminētais Ziedoņa izteikums, ir- mirkļa piefiksējums- vrb ar skepsi, vrb ar rūgtumu, bet- nenoliedzot Mīlestību, gluži- pretēji!

Jo- Mīlestība- tas taču ir tas jūtu un sajūtu kopums, kurā- tikai viens no tiem, lai arī ne mazsvarīgs- gribēt to cilvēku, pret kuru ir šis patiesais mīlums :)

Ingrīda ...tuvu patiesībai...sarkanas nemaz māsas interjērā neiederējās

Tas, kas pielīda priekšā, NEBIJA nekauņa!!! :)
Tas bija jauns, ļoti mēŗķtiecīgs Puisis, kurš, nezinot vēl šo nodarbošanos, uz kuru zemapziņā jau iet, nosaukt vārdā, tomēr ar kkādu 7.-to vai 8.-to maņu nojauta, ka Viņam nākotnē, tālumtālā, iespējams- pat dzīvē citā, veidojot dizainu kādai telpai, izcili iederēsies meln-balt-pelēkas magones!!!

Paldies, Alisīt! :)
Zini, kas man šorīt ienāca prātā?? Spilgtāk par spilgtu atcerējos tās sajūtas, kādas man bija vasarā- šūpojoties un lēkājot pa batutu /tas bija tad, kad biju darbiņā, un iespēju "izrauties"- gaužām maz/- tās bija kā bērnībā!! Baudīju šūpoles un silto vēju, un aiz prieka gribējās skaļi iekliegties... un tad- kad iemācījos nebaidīties krist uz dibena, lecot pa to batutu, tad- jā!!, tas bija tik forši, kā lidojums ar kopā sasietajiem n-tajiem kaprona lakatiņiem- no šķūņaugšas- sen sen sen... Un- tas bērns mūsos- tepat jau vien- ir, ļaut tikai viņam savureiz vaļu

Par to nebiju pat iedomājusies

Viss ir saistīts ar gribēšanu...Bet atduras pret varēšanu  

Ir, Lilij, un- būs!!! Ārā taču laiks jauks un bez tam- man tika atsūtīta adrese kādam visnotaļ foršam, aktīvam pasācienam, kur nopirkām tikko atlaižu kuponus
Var jau teikt: šeit un tagad, bet arī tas, ja zini- kas jauks- priekšā, vairo to priecīgo sajušanos- šeit un tagad

Arī pasargājot var nostāties priekšā...  

Ta,nu gan izsti,nenotiek.Tie kuriem ir patiesas jutas.Censas tomer,ne,tulit ievilkt gulta.Aceras kadu skaistu dzejoliti,neaizmirstot tomer,ziedus,romantiku.Mazas izsklaides,censasdrusku vairakiepazit.Nu,tas ja ir izstas jutas.Bet ja tadas nav.Tadpiedava tulit,un uzreiz.Bet ja dabun,kurviti.Nu,kur ir problema,bus nakama.............

Tieši tā, Labā Omīte
Man prieks, un es tgd smaidu- goda v.!- par gadījumu, ko uzrakstīji te
Tur jau tā lietiņa: smaids rada smaidu, un- tas ir tik forši!!! :)

Strādājot zemē, kur uzsmaidīt- dabiska lieta, es pat nezinu, vai vsp spētu to, kas man tur jāspēj, ja ik pa laiciņam nesasildītu kāds smaids, kaut no cilvēka, pilnīgi sveša, silda gan, un vēl- kā!!!

Jā, Maija :)
Un- kā vēl spēj!!! Esmu pārliecinājusies- ne reizi vien