Mairita G. 18. aug 2014. 15:32Alise,nevienam jau ,būtībā,nekas nav jāpierāda.Vienīgi ja sev.Tad labāk uzspēlēts brašums,jo tā negribas lai kāds žēlo.
Mairita G. 18. aug 2014. 15:29Naurīt,nu vīrietim jāpapūlas,lai sievietei nav jātēlo.
Alise .. 18. aug 2014. 15:28Kā jūtos,tā "spēlēju"...kad visas stīgas ""noskaņojušās"....tās atkal ir jāuzskaņo...un dzīve turpinās!
Nauris N. 18. aug 2014. 15:27Jo ..ho ..hoooo ..varbūt ..............Tavs Liktens zvana ..Valža !
Nauris N. 18. aug 2014. 15:24Aktrīzes ..labas uz skatuves gultā tādas ...............izsvilps..
Ingrida X. 18. aug 2014. 15:09Jauku dienu, Mairita!
Ar brašumu- neuzspēlētu!!!
/man- pie darbiņa atkal.. /
Ingrida X. 18. aug 2014. 15:07Un- kāpēc kkas ir jāuzspēlē???.. tas viens, vai- otrs.. citus apmānot, lai neesmu tik neaizsargāta... es vnk- domāju tgd... varbūt.
Ingrida X. 18. aug 2014. 15:05Kad jūties braši, tad tā arī jūties; kad nevarīga- tad- nav ko sevi ne citus mānīt- tā ir un viss. Nu- vsm es tā saprotu :)
/fiksais, neaizmirsti savu vidiņu sapaijāt!/
Mairita G. 18. aug 2014. 15:01Ingrīda,tik grūti noturēties pa vidu.Vienmēr sanāk uz vienu vai otru pusi.
Ingrida X. 18. aug 2014. 14:32Izlasīju tikko Guntas rakstīto 13:29-
nu nesaucu es to, kurai " po barabanu ko uzdāvināt"- pieteicās neaicināta, no sērijas "skoljko zim, skoljko ljet.."
Vsp- patīk mazas mazas dāvaniņas, bet ar izdomu un zināšanu- kāpēc tieši tādu- man
Ingrida X. 18. aug 2014. 14:28.. stulbākais??.. laikam kafijas servīze, iesaiņojumā, protams, kādas- labi zinu- traki smukas skaitījās un pārdeva vsm pirms gadiem pārdesmit.. tālāk tad nepārdāvināšu... kas zina?- cik reižu jau- pārdāvinātu... izliku pie atkrit.kont., lai paņem, kam vajag /varēju to droši darīt, jo davinātāja nedzīvo mana pils./... nu negaršo man no tāda veida krūzītēm kafija!!
Dzēsts profils
18. aug 2014. 14:00Jaasaka: ienemuma dienests klausaas...
Ingrida X. 18. aug 2014. 13:59darīju tālāk darbiņu, un- šī bloga sakarībā- atcerējos vienu gadīj., kad biju mājās. Nu vot- bija 6.-diena, dzīvoklītis man bija smuki sakopts, pati arī- sakopusies, un tad pieklauvēja, atvēru- 2 jauki ģērbtas un sakrāsotas meitenes: "Esam no tele2, vai jums ir laiks mūs uzklausīt?" Man tobrīdtiešām bija laiks un pat patikšana ar šīm meitenēm papļāpāt, ja kas- pat tējiņu uztaisīju :).. un- ļāvu viņām runāt, runāt.. ar it kā ieinteresētiem jaut. to pat rosināju; man tgd, to stāstot, nāk smiekli, kaut šausmīgi labi apzinos- nu nebija tas glīti, ka es tā.. Jo- 100 gadu man to tele2, ja man ir sava bitīte laba!! Un tad, kad- visu laiku tik jauki smaidošās meitenes- man pastūma priekšā papīrīšus- parakstīšanai, un es pateicu, ka nepāriešu tmr pie viņiem, nu tad.... tad nesmaidīja vairs- nemaz.. Nu nebija tas smuki no manas puses, zinu!! Meitenes sabija pie manis vairāk kā stundu, toties, kad man lūdza novērtēt viņu darbu, ko prasot kompān., iedevu augstāko vērtēj.- par paklaidēšanu
Un- neesmu es nekāda pasaku tantiņa, es stāstu to, kas bija, vot!
ja es nevēlētos, ar varu taču pie manis iekšā nelauztos!! tas ir tāpat, kā ar tiem reklāmzvaniem

