Jut i. 15. aug 2014. 15:31..Årija!-nekad nesaki nekad!,...mės nevaram nekad izzinåt zemapzinjas dziiles un iisti pateikt-ko,kur un kåpėc mės meklėjam!,...arii es!
..jau pasakot vien,ka nemeklė miilestiibu,to visvairåk meklė!...lai tev arii veicås!
Ingrida X. 15. aug 2014. 15:30Jā, Vasilij. Ja par sarakstēm uzskatāmi monologi, tad- viss ir lieliski- saorganizēts
Dzēsts profils
15. aug 2014. 15:30Lai veicas mīlestībā un sarunās. Vairāk jūs netraucēšu.
Jut i. 15. aug 2014. 15:28..Ingriida,es to saprotu!,..bet ja kåds tirlinj$ ne-nepazaudė sevi un turpini PASMAIDIIT!!!
Dzēsts profils
15. aug 2014. 15:27Juta,Tu uzskati, ka es šet meklēju mīlestību? Es nemeklēju mīlestību. Es šet ienācu sarunu dēļ, bet saprotu, ka esmu kļūdijusies. Lai jums veicas.
Ingrida X. 15. aug 2014. 15:26/labojums, jo mzl pazūd doma:
un tai pat laikā- konkrēti ne ar nevienu= konkrēti ne ar vienu/
Ingrida X. 15. aug 2014. 15:24Juta.
Nevēlos izskaidroties te gari, nevis tāpēc, ka man nebūtu, ko teikt, bet tāpēc, ka vnk- apnicis.
Jā, šobrīd, vsm man- tā ir atšķirtība no visa un visiem. Un te- blogos- es biju atradusi to vietu, kur, īpaši vakaros, nesajutos tik viena. Bieži pajautrojos, un- man patika tā justies, uz brīdi aizmirstot savu patreizējo realitāti.
Esmu no tiem cilvēkiem, kam nepatīk draugiem- jo- tas nav draugu klubiņš, bet- katrs cilvēks- draugs- atsevišķi- par sevi; man nepatīk runāt un stāstīt neko par ikdienu, darbu, ko daru. Par savu grūtumu. Un tad nu te, kur kopā esam daudzi, man izdevās no tā atiet. Un arī savas skumjas- es neuzkrāvu kādam, konkrēti. Es padalījos sevī- reizē- ar visiem, un tai pat laikā- konkrēti ne ar nevienu- un tajā- ir milzīga atšķirība. Ar tiekšanos pēc publiskas uzmanības- sakara nekāda. Ja saprati- ok; nesaprati- tad tā tam būt :)
Dzēsts profils
15. aug 2014. 15:13un nekas nekjeras ...latvieshu valoda ir Skopa izteiksmes siikuminjos.
takaja laskaja, gladkaja, njezhnaja....
Vasilijs P. 15. aug 2014. 15:13Galvenais teritorija,un kur patverties...no lietus.
Dzēsts profils
15. aug 2014. 15:10Tautu valodaa TEV labaak sanaak...dzejot-viss pluust kaa Volgas uudenji
Vasilijs P. 15. aug 2014. 15:09Ja jau lieliski organize,un vel sarakstes
Jut i. 15. aug 2014. 15:08..Buu$u godiiga un atklåta!-kådėlj meitenes njematies izrådiidamas savu dvėseli un ne tikai,ja jums ir tik dauz labu draugu,un,kå sapratu Årijai arii måjdzivnieku mazås sirsninjas apkårt!
,Kådėlj jums vajag,lai visa pasaule juus saprot?..kautkur tak esat pretrunå ar sevi!..
..påråk! pat påråk jums vajag izaicinåt uz sevi uzmaniibu!..KÅPĖC?
..vai patiesiibå tå nav VIENTULIIBA?kaut apkårt visa tik daudz?.
...nevajag prasiit no pasaules påråk daudz-sievietes misija ir dot,nevis njemt-MIILESTIIBU!... ..
Vasilijs P. 15. aug 2014. 15:07Sabiedriski aktivs cilveks-labs organizators...
Ingrida X. 15. aug 2014. 15:02Ātri gan amigosa superstāram tās domas mainās! Vēl 9.aug., sev raksturīgajā, visgudrajā sludinātāja manierē, mani 'izglītoja', KĀ jācīnās un jāaizstāv sevi /nevis kā es, stulbā un bailīgā- klusēju/, kā piemēru minot Elitu, kura vnm cīņai gatava un pret 1 vārdu- 10 pretī /šim sludinatājam jau nevajag dialogu, kā uzņem toni, tā bliež- viens!!/; un tagad???- Elitiņa tiek nolikta??? Jautrs zēns!, ja iekšas nebūtu ļaunuma saēstas... Ai, penterē vien tālāk- laimīgs!!! Jo- cik noprotams- vismaz mzl laimīgāku- Tevi tas dara.
Dzēsts profils
15. aug 2014. 14:50es saprotu tikai to, ka tamboree paarsegus tramvaja seedekliem...tie pilni blusaam.
Dzēsts profils
15. aug 2014. 14:47skrejcelja uguniis...nolaizhas lidmashiina...bet taas bij laternas aizmigushas pilseetas ielaas...lidaparaats spaarnu galiem plashi veertiem...paarveertaas jauna celja cirteejaa... aklaais maksimaalisms
Ingrida X. 15. aug 2014. 14:42Ārij. Tu jau zini- kad gribas ko siltu un patiešām- no sirds pateikt- nu nerodas tie īstie vārdi!!! Tas jau ir tas skumjākais- sastapties te ar gudriem secinājumiem un vispārinājumiem, kurus cilvēki raksta, ne velna nezinot par šo cilvēku- kas, kā viņam, un- kāpēc?? Uzraksta pareizos teikumus, pakrata pirkstu- un lieta- nodarīta!! Es nerunāju par visiem, bet padaudz te tādu- viszinoši pārpareizo. Kad rakstīju savu blogu, kas tika noveltīts S.K., kurš galīgi tādu godu nebija pelnījis, tas bija mans izmisums, kas to rakstīja- jā, viņš, muldētājs pa dzīvi, savu mērķi- sasniedza. Ne jau pārdzīvoju konkrēti viņa izrīcības, jo gana esmu te to apslimušo virtuālo sludinātāju te iepazinusi /jā, krietnu laiciņu turēju gan viņu par citu!/, bet gan to- par ko man atkal tas viss??? Neviens neesam no dzelzs, un varam izturēt tikai tik, cik varam. Sekoja pietiekami daudz komentu, mani nomelnojošu. Un vistrakākais, ka kkādi sūdabrāļi vai pārtaukotas vecenes, ar smadzenēm vēl vairāk pārtaukotām, patiešām panāk savu- ka mūsos lēnām mirst tas cilvēks, kādas esam no dabas. Man nav tiesību runāt par Tevi, bet to nu gan jūtu, ka tas mīļais, visiem labuvēlošais un priecīgais cilvēks, kāda esmu, mani sāk lēnam pamest. Kļūstu skarba, kāda nevēlos kļūt.... Gribēju pateikt ko labu Tev, nesanāca.. Es nezinu neko par Tavu dzīvi, viss, ko spēju: Saņemies, Ārij, un turies! Tev ir- kā dēļ. Intuitīvi jūtu, ka esi viens no retajiem- līdz galam patiesajiem cilvēkiem- te. Un tiem jau- ar akmeņiem mest- visvieglāk.
