Ingrida X. 14. aug 2014. 21:09Lilij- 20:41-
visvairāk saviļņo- viss vienkāršais- kā teici- kas nāk no sirds..
ne rožu klēpji vai kas tur, bet- smildziņas, visvienkāršākās pļavu smildziņas- salasītas- tev- no sirds.. par naivu šim gadsimtam??? lai taču!!! 100x- lai!!!
Ingrida X. 14. aug 2014. 21:03Valdi. Ineta.
Katram ir tiesības uz savu viedokli. Mani arī neķer pilnīgi viss no Mielava, ķer- atsevišķas dziesmas. Un- tas ir tikai normāli :)
Cilvēki, lai arī citreiz šķiet- nu nemainīgi līdz vājpratam!- tomēr- mainās gan. Es pati agrāk nosmīnēju par tiem, kam patīk un klausās šlāgerus /manam braukšanas instruktoram traki patika, un- tās viņa kasetes vai radio 2- man- bija vāks!!! 2-3 st.no vietas- vienos šlāgeros /; tagad- par daudz ko vairs neiesmīnu- nu nav man tādu tiesību!!! Kas kuram patīk, lai klausās; neviens taču nevienam- neko neuzspiež! /izņemot manu instruktoru- kādreiz!- lai vieglas viņam smiltis!/... nu tā kaut kā..
Dzēsts profils
14. aug 2014. 20:58..mēs visi kādreiz gribam aizbēgt no kaut kā..tā ir bēgšana pašiem no sevis..Bet nekur jau neaizbēgsi..
Ingrida X. 14. aug 2014. 20:54 Jā, Lilij.... vārdiņi šie:
Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani, vai dzirdi?
Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani ilgi...
lika atcerēties ko dziļi personisku... ko atcerēšos- vienmēr... un vēl ko... vienu gabaliņu no Makinnonas "Dejām 'Ražas mēnesī' "... kuras arī- izlasīju- personiski... nav man klāt grāmatiņas, tā- mājās, bet- "No kā tu tagad bēdz, Megij?" :) ... jo- es arī vnm bēgu, sajūtot ko- īstu... kad- nezinu, ko teikt, vai- kad baidos pateikt ko tādu, ko vēlāk nožēlošu... un- bēgot- bieži aizbēgam- daudz daudz par tālu... un tā jau ar visu- dziesmām, grāmatām, dzeju- var paņemt tikai tas, kurā esi- arī pati.... iekšā..
Ineta L. 14. aug 2014. 20:50mja, gaumes da'zaadas, kaa arii izpildiitaaji un dziesmas ir dazaadaam situaacijaam, gaumeem, noska'nojumiem.
'Soreiz man ar Valdi liidziigas domas.
Dzēsts profils
14. aug 2014. 20:46Pa kādai dziesmai var noklausīties. Bet ne koncertu! Viss uz vienas nots. Pēc trešās, ceturtās paliek neizturami.
Dzēsts profils
14. aug 2014. 20:43Mežāzīt..es saprotu Tavu patriotismu..piekrītu tam, ja dzīvo kādā valstī, tad arī runā to valodu..
Dzēsts profils
14. aug 2014. 20:41Tas kas nāk no sirds..tas vienmēr paņem, Ingrīd..tā ir..vienālga..vai dziesma...vai vārdi...vai vnk.klusums..stāvot blakus..
Ingrida X. 14. aug 2014. 20:39/varēji jau gan, S.K., to īkšķīti pietaupīt, lai savu reizi atk vari man sirsniņā iebakstīt- tas taču ir baigais kaifs- ķert kaifu, liekot kādam justies sūdīgi, pazemojot/
Ingrida X. 14. aug 2014. 20:34Patīk Mielava koncerti, cik esmu bijusi- nekā lieka, nekāda šova... bet- skudriņas iet pāri... cik ļoti paņem- tas viss..
Ingrida X. 14. aug 2014. 20:32.... vēl- ļoti ļoti patīk- šī... jo- pa īstam jau notiek- VISS... tikai paši to bieži- neapjēdzam.. diemžēl..
Dzēsts profils
14. aug 2014. 20:31nu redz , ingridiņ....... mielavs.....ir talants! novērtēšu tavu blogu!
Ingrida X. 14. aug 2014. 20:30Jā, Lilij- tā- saviļņo- tieši aiz tā- savas vienkāršās- vienkāršības... un- saviļņo- vienmēr.. :)
Ingrida X. 14. aug 2014. 20:28Jā, Frēzij- man ļoti patīk arī Tevis ievietotā dziesma... daudz patiesuma- vārdos... es vnm ļoti ļoti ieklausos tekstos...
Tu esi tik trausla
viens neveikls mājiens
un Tu saplīsti gabalos
es pacietīgs esmu
man nenogurs rokas
arvien Tevi salasot
Tu esi tik viegla
viens neveikls caurvējš
un Tu debesīs aizlido..
.......................................
.. nevaru ciest apzelētu banalitāti- ne dzīvē vsp, ne dziesmu- tekstos... patīk cilvēki- grūti uzminami, patīk teksti, kur viss- starp rindiņām.. Katram- savs, vai ne? :)
Paldies, ka padalījies!
Dzēsts profils
14. aug 2014. 20:20Cik sen neesmu klausījusies Mielavu..Paldies, Ingrīd! PATĪK!!! DZeja..mūzika..viss!
Un šis arī mani uzrunā..
