Aka Neko   

Mīlestība nevar būt nosacījuma....tā vai nu ir vai nav un tā var būt kā pret bērnu,kaķi,suni vai cilvēku.Mīlēt nozīmē DOT .un dot tas ir darbs...Darbs,kuram mēs gatavi atdot sevi pilnībā bez jebkādiem nosacījumiem ,kā māte gatava atdot sevi visu bērnam....,vien ja otrs to atļauj....ja nē un iespēja dot ir liegta var sākties neprāts....ja sevi mīlēt ļauj (pieaudzis un apzināts)tā var būt ne ilga atkarība jo nav iespējams dot nepārtraukti nepapildinoties un tikai pie abpusējas mīlestības tā var pastāvēt neierobežotu laiku jo tur notiek enerģijas apmaiņa    

Kad putni cerēdami peras
Kad augumi tik silti deras
Kad mirklis mūžu neatceras
Es esmu neglābjami dzīvs
                 /Valdis Atāls/
Ingridiņ, nu šie vārdi....
..Tiešām skaisti pie Tevis...!...paldies par bildītēm!!
Un tas jauki, ka ienāci tā....
...visus nosacījumus atstāji aiz durvīm...laternām.......

... mani negaiss, kas sākas, iedzina iekšā, bet- es uztaisīju Tev bildītes- nu tik smuki viss, te, šajā miestā, un viss tas- pie "manas" mājas!!!!

.... nu vot- un tas ir avota ūdens, kkāds pat īpašs ūdens, kas tur tek, jo cilvēki katru dienu- bariem!- nāk tam pakaļ vai piestāj ar velo vai mašīnu, un- paņem.... un tā, pēdējā bildē, ir tā mana māja, un tur, kur tas dzeltenais aizslietnis, vai kas tur, aiz tā ir durvis, pa kurām es tikko ienācu... bez nosacījumiem , jo visi jau saldi čuč... un- mēnesi- neredzēju!!! .. nekas- lampiņu- daudz!!!.. un- vārdi no dziesmiņas, kuru es šodien te, mums pateica visu- priekšā :

Kad putni cerēdami peras
Kad augumi tik silti deras
Kad mirklis mūžu neatceras
Es esmu neglābjami dzīvs
                 /Valdis Atāls/

Trešā reize vēl nav likumsakarība .. vajag vairāk ...

mairitiņa? ........

Es nemīlu džungļos odus barot un žņaudzējčūskas   ... daba - ar viņu jācīnās lai izdzīvotu  

Kāpēc tā nenotiek divu cilvēku starpā?...kāpēc "piekasāmies" par sīkumiem?..kāpēc nevaram pieņemt otru tādu, kāds viņš ir?...ar visiem "tikumiem un netikumiem"?

Kā tā - nevaram? Varam! Ja vēlamies un sadarbojamies ar Dievu.

mani kontrole mans cabulitis...jastrada ka pedejam partizanam

Es apbrīnoju tos kas tekalējās pa mežu.Mani izbrīna,man nepatīk jo atri protu apmaldīties ,jo esu piedzīvojusi pus dienu pastresot

Jā ... totāla kontrole  

...jā, Ingrid, kad jau- tad jau...
Tā ir zīme!!
...paliksim par vilkatēm...uz vienu -šo īpašā pilnmēness- nakti

Alisīt!!!!!!!!!!!!!!!! Kur var tik līdzīgas domas rasties????????????
Es- par pēdējo- Tevis uzrakstīto............
Paliksim par vilkatēm, ok???? un tad.... nu tad- zināsim- ko un kā.................

Paskaties- mūsu rakstītā laikus!!!  .. 2054.. tā ir- zīme!!!! ..

...katrs pilnmēness var būt īpašs, ja ...mēs tā domāsim...
Katrs cilvēks var būt īpašs, ja mēs viņu tā uztversim
..Varam tām domām iedot šovakar "brīvdienu", varbūt...kas top skaidrāks?!

... un tikko sarakstes draugs atrakstīja, ka šonakt esot gaidāms  īpašs pilnmēness- lielāks kā citreiz un sarkanīgā krāsā... man šķiet, ka par vilceni, vai vilkati vai ko tur pārvērtīšos, jo- nupat galvā viss- galīgā putrā.... svētās šausmas, ja cilvēks sāk domāt- par daudz... jāiziet ārā.... nupat- ne tā...

..Man patīk Tavs "palags"...
redzi, Ingrid, šī tēma...man arī aizsākās tikai no tā, ka cīnījos mājās ar tām savas kaķenes spalvām..un tad nu arī man te tā uzrakstījās...
Beznosacījuma mīlestība..zini- mācos, mācos, mācos.../protams,attiecībā pret kaķeni, saviem bērniem- tur jau tā ir/...bet mācos- attiecībā pret vīrieti.....
Ak jē!!! Kā gribas viņam uzrakstīt, kā gribas, lai viņš raksta..kā gribas zināt, ko viņš dara, ko domā...kā gribas, gribas..Kā gribas zināt, ko viņam nozīmēju, kā gribas satikt....utt.,..patiesībā- tā rodas tā atkarība no otra..un sevis mocīšana...!..
Bet, nu jā- atkal jau vārdi...To visu vajadzētu "atmest"....un vienkārši priecāties, ka VIŅŠ ir, ka esi viņu satikusi.../tās tikai manas pārdomas par to,kā bijis...kā būs....un varbūt nemaz neattiecas uz šo tēmu/
...Par to sevis mīlēšanu, par to pozitīvo domāšanu...tās tagad frāzes, kuras skandina pa labi un kreisi!!!
..Es nezinu, Ingrid, ...drīkstam taču arī reizēm dusmoties-būt negatīvas...rsam taču dzīvi cilvēki...Bet galvenais- izdusmoties..un punkts!

Neorganizejam pie jurinas nekadus uzbrukumus

Tu par snabi un maces ar desam?Tiri labi-un nekas netika organizets

  rakstīju- domādama.... atkal- palags... .. atvaino, lūdzu!!!

Alisīt. Tas ir vesels ārprāts, ja patiešām sāk tēmā 'iebraukt'.. Daru ko darīdama šodien, bet visu laiku pa galvu maisās tā beznosacījuma mīlestība.. un tad viena personiska ziņa, otra.. un tad lieku savas sajūtas klāt.. un tad palasos ko netā, laižot lasīto caur savu saprašanu un jušanos.. un tad saprotu, ka tas viss ir daudz sarežģītāk, kā sākumā šķiet.. un- ka īstenībā- VAR BŪT arī tā, kā man likās galīgi nepareizi..
Tas, ko rakstīšu tgd, ir lasīto, dzirdēto domu izlaišana caur sevi, tie nav manis vien izauklēti vārdi. Es nemeklēšos tgd- kur, kas, tieši ko... viss būs kopā.
Mīlestība- tā ir atteikšanās no distances, bet- atteikšanās no distances ir liels risks, jo tad- kļūstam pilnīgi neaizsargāti, tas prasa- jā!- lielu drosmi.. un tad es domāju: Vai jebkad esmu atslēgusi savas visdziļākās durtiņas vaļā, ielaižot pa tām- otru??.. Un tad vēl- tā it kā tik ļoti apzelētā doma, par to, ka nevari iemīlēt otru, ja nemīli sevi.. un tad atk- kas tad īstenībā ir tā sevis mīlēšana?? Tā, cik saprotu, ir- redzēt sevi patiesi, nemelot sev un mīlēt sevī  īstumu, lai cik tas dažbrīd arī neērts.. ai, nu jo vairāk domāju, jo dziļāk- auzās....
....................................................
Nu gan es nocitēšu:
"Mīlestība ir pieņemšana. Tāpēc  iemīlēšanās  nekad nepārtop  mīlestībā, tām  ir dažāda būtība; iemīlēšanās pamatā ir idealizācija, bet mīlestības pamatā – realitātes pieņemšana.  Nav iespējams pieņemt otru, nepieņemot sevi." .... un- vai patiešām tas ir tā??, ka- nekad- nepārtop???.. jā, esmu apjukusi galīgi nupat..
Un- tālāk- pateikts tas, ko es biju iedomājusies sevī greizu esam:
"Mīlestība negarantē labas cilvēciskās attiecības. Var būt tā, ka cilvēki mīl viens otru, bet cilvēcīgi dzīvot kopā neizdodas." - šī doma manī sēž sen, jo tā nav- tikai doma, tā ir- nu jau "norakta"- realitāte....
Nē, Alisīt, man no visa šitā paliek- bail!!!!!.. tad labāk- kā taurenītis....
Pārāk dziļu tēmu Tu pacēli... vai arī- par daudz dziļi- iebraucu....