Nu uzslavu no ienaidnieka jānopelna,varbūt iemidzina modrību.

Ai, man kā vienmēr, gribas padiskutēt...ne vienmer ir tā, kaa bloga ierakstā.. Ienaidnieka uzslava dažkārt ir daudz objektīvāka, jo tikai gudrs ienaidnieks spēj novērtēt savu pretinieku, viņam ir tas jāspēj, lai uzvarētu, līdz ar to, jāredz otra pozitīvās īpašības

Aha ... Labunakti   !

Neko nevar skaidri zināt ..., atliek vien minēt , Kuku ... labunakti ...

Putniņš nekur no tās supernovas neizspuks ... ja nu vienīgi Melnajā caurumā iekšā  

Kuku ..., tie jau nebūsim mēs , vien tukša čaula ..., dvēseles zilais putniņš no kuras - aizlidojis ...

Izbeigsim eksistēt un sadalīsimies sākumā molekulās , pēc tam atomos ... un tad vēl sīkākās daliņās - kad Saule uzliesmos supernovā  

Ai..nu ja tas padara laimīgu..lai tak ņemas.. Vai ta žēl..

Tur ..., kaut kur ->> aiziesim visi kur ...

Hmm ... un kā tad ar to teicienu "dubults neplīst" ?

Viņa droši vien aiziet turpat kur elektrība - kad akumulators izlādējās  

Tas tiešām ir pretīgi, kā tā var...

Agrāk vai vēlāk , ar katru apvalku tā notiek , Kuku ..., taču kāds ir par to padomājis - noplīstot apvalkam , beidzas komandējums uz planētas Zeme ..., dvēseles atgriežas Visuma plašumos.

vienkarsi slims cilveks...tur neko ...

Kad manas dvēseles apvalks galīgi noplīsīs -  dvēsele labi vis nejūtīsies, šai nebūs vairs smiekli prātā  

Vienmēr taču ir kkur pasaulē kkāds savsem jauks Kuku ... , atnāk kurš - un sasmaidina !  

Jā , jā ... nez par ko viņai smaidīt  

Nea..., dvēsele smaida ...,   kaut apvalks tai - nolietojies...

Aha .... asinsvadi aizkaļķojušies, katarakta staro   ...

Nu re - gulta tomēr labāka