50/50 nūjai 2 gali. Iestudēta maskarāde nav tas, ko mēs gribētu redzēt no saviem draugiem, labiem paziņām. Piekrītu, ka ir ne sevišķi tīkami kontaktēties ilgtermiņa ar nez ko tēlojošu kolēģi vai paziņu... Ja pašam ir mode tēlot..nezinu, vai to ta ilgi var pavilkt, neskādējot pats sev.
Bet cilvēks nokļūst tik daudz dažādas vidēs un situācijas, ka izdzīvot dažādas lomas ir tikai normāli, nevar būt ar vienu un to pašu ģīmi , sarunu stilu, emociju gammu gan priekšnieka kabinetā, gan ar savu bērnu. Un nepalaist brīvsolī emociju izvirdumus, kur vajadzīgs miers un nosvērta rīcība nav tas pats, kas staigāt maskā, diez vai kāds gribētu ikdienā redzēt histēriski nokaitinātas banku darbinieces vai veikala kasieres, pārjautras šoferes,  šuvējas utt.vai drūmas mammas

..no amigosa burtiniem,bija domàts..

Max , man jau cita gaisotne - aijā žūžū ... labunakti ...

Nu vai zini ..., šāāda komplimenC vēl nebija dzirdēts , Max...   

Es ceru , ka mani cilvēki redz tādu , kāda es patiesībā esmu . Tas nav tikai vizuāli domāts , bet pēc būtības.  Maskas man vienmēr bijušas svešas un nepieņemamas. Es gribu būt ES visā !

Saki,tà gaisotne pie Imanta ir jûtama ?

Tad jau skaistàs vietàs esi bijusi.Mazliet izvédinàjusies!

Jā , jā ... briesmīgākais par visiem ir Slopsters Hlopsters - kurš apēda Sauli  

Pilnīgi piekrītu.

Koka klucis Konstantīns...cilvēks - mēbele.../ no kādas dziesmas/ Interesanti - tā maska, vai bez...Vai tikai... nāca maskas vien.../ no citas dziesmas/
Irina, es nezinu, kas te zemāk sarakstīts, varbūt jūs te jau sen un vairs ne par tēmu, tāpēc mans komentārs tikai par Tava bloga "priekšmetu" - par maskām. Zini, man šķiet, ka tās maskas - priekš sevis vien. Jo gribam noslēpties. No kā? Katrs pats vien sev izdomā to "apdraudējumu" no apkārtējās Pasaules. Patiesībā svešai Pasaulei pilnīgi vienalga, kādu masku kurš nēsā un vai nēsā vispār. Agri vai vēlu mēs visi tiekam "atmaskoti", tikai paši tad esam apjukuši, visās tajās savās maskās sapinušies un apmaldījušies...

Nu Guntina aizdomàjusies..

Ka tad    bērni, kuri klausa uz vārda, dzīvē nekad neko nesasniedz.

...un klausa uz vārda. Cik gados?

Lai nu šā vai tā,bet iesākumā ir jāiegulda savs darbs,prasme-bla bla bla,un tad nu štuko,ko ar to visu darīt.

Ati,vot par tām mātēm un meitām,nevajag.Pašai divas.

Igorj,kā labot?

Kā tur bija par tām mātēm un meitām?!!!
Meitai 5 gadi-māte zin visu.
-10 gadi-oi!daudz,ko tā māte nemaz nezin!
-20 gadi-ko viņa vispār saprot no dzīves!!!!!
-30 gadi-vajadzēja tomēr klausīt māti.

Por favor  

Gan jau Dievam ir vakcina , ar ko planētu izārstēt ..

Radušos situāciju varētu raksturot kā fors mažor.