Putniņš nekur no tās supernovas neizspuks ... ja nu vienīgi Melnajā caurumā iekšā  

Kuku ..., tie jau nebūsim mēs , vien tukša čaula ..., dvēseles zilais putniņš no kuras - aizlidojis ...

Izbeigsim eksistēt un sadalīsimies sākumā molekulās , pēc tam atomos ... un tad vēl sīkākās daliņās - kad Saule uzliesmos supernovā  

Ai..nu ja tas padara laimīgu..lai tak ņemas.. Vai ta žēl..

Tur ..., kaut kur ->> aiziesim visi kur ...

Hmm ... un kā tad ar to teicienu "dubults neplīst" ?

Viņa droši vien aiziet turpat kur elektrība - kad akumulators izlādējās  

Tas tiešām ir pretīgi, kā tā var...

Agrāk vai vēlāk , ar katru apvalku tā notiek , Kuku ..., taču kāds ir par to padomājis - noplīstot apvalkam , beidzas komandējums uz planētas Zeme ..., dvēseles atgriežas Visuma plašumos.

vienkarsi slims cilveks...tur neko ...

Kad manas dvēseles apvalks galīgi noplīsīs -  dvēsele labi vis nejūtīsies, šai nebūs vairs smiekli prātā  

Vienmēr taču ir kkur pasaulē kkāds savsem jauks Kuku ... , atnāk kurš - un sasmaidina !  

Jā , jā ... nez par ko viņai smaidīt  

Nea..., dvēsele smaida ...,   kaut apvalks tai - nolietojies...

Aha .... asinsvadi aizkaļķojušies, katarakta staro   ...

Nu re - gulta tomēr labāka  

Nea..., tā nav , Kuku !   Ieskaties sirmgalvju grumbainajā sejā ..., acīs dvēsele - jauna staro !  

gulta gulu...tagad

Es gan domāju , ka dvēsele arī noveco  - paliek sirma un krunkaina .