Nu ja, Kuku, es jau par to pašu....iesūks kopā ar citiem putekļiem...

Tur jau ir tas, Lilij- esi darījusi, darījusi, centusies, spītējusi tam un šitam, uz mirkli padevusies, bet atkal- darījusi, darījusi.... un tad- dienā vienā- saprast: Viss. Jau tā tik daudz laika aizlaists-  īstenībā?- kam???- NEKAM!!!! ... es nezinu, kā tas notiek citiem, es tikai zinu to, ka kolosāli sajutu to mirkli, kad sapratu- lēkšu- nekurienē /priekš manis/, bet tā, kā tagad- arī vairs nespēju. Un- lēcu. Vai tas bija pareizais lēmums?? Priekš manis- jā. Brīdim tam, un brīdim- šim. Nākotnei- nezinu!!! Risks ir vnm, no sev zināmās drošības, izejot.

Jāuzmanās no putekļusūcēja  

Tāpēc es domāju, ka par putekli jau kautkur biju lasījusi...

Man ar remonts šogad labi izmaksājā - kādus 620 eiro   ,,, toties pagājšgad un aiz pagājušogad labi ietaupījās  

Nu ... lidotājiem tāds termins ir - latviski tulkojot "atgriesšanās punkts" , tas nozīmē ka degviela bākā pusē .... un ja ši punktu pārsniedz - līdz savam lidlaukam neaizsniegt  .... tad atliek vien cerēt

Zinu, bet tie dzejoļi jau pasen rakstīti.

... man tiešām mašīnai čupā sajūgs!!! Jāmaina visa parikte!!! Tas + darbs= kopā velk uz summu pamatīgu... varu ko izmainīt tur??- nē!!! Pieņemu situāciju šo un- viss /to es uzrakstīju kā rezumē vakar aizrunātajam /

Piemērojot savai situācijai par cerību..tieši tā sanāk, ka prātīgākais būtu mest malā..jo iekšējā viena balss saka, kam tas viss, ko dari? Otra balss saka, a  bet kā izskatīsies, ka nepabeigsi iesākto? Dilēma vārdu sakot..Un nekad nevar saprast, kā ir labāk..kā būtu labāk..Cerība- ka būs labi..bet kurā gadījumā?

Kā tad ne? šitādus pantus jau neviens nerīmē aiz laimes  

Laikam jau vajag pieslēgt jušku, iekšējo- kad tā cerība ir vnk muļķīga, un- nobimbājot, mest pie malas, lai- sāktu ko jaunu... baile??? bez šaubām!!! un- kā vēl!!! bet- tikai muļļājoties iekš tās kārbiņas, kuru zini, jo tā- bijusi tava- visu laiku- arī var nobrukt, galīgi, ja- nejūti vairs atspēriena punktu- nevienu..

Es nēesu bēdīgs :)

Mana dzeja patiesībā ir par manu ikdienu lielā mērā, tāda ka mana dienasgrāmata.

Jā , ar blogiem tā reizēm gadās  

Jā , bet ja turpina iesākto - tā cerot var visu pazaudēt   .. ja neiet , prātīgākais būtu mest iesākto pie malas - bet nē , tā muļķīgā cerība liek turpināt  

Kuku! Tu nezini, kur palika Inetas vakarvakara blogs??? Tas, kurā parunājāmies- tāpat vien... kas katram- uz sirds.. man juška nejauka, ka kāds to piegānīja- Ineta nedzēstu- tāpat vien...

Kas tad tev gauži nodarījis? Ko tāds bēdīgs?

Nu a bet cerēt tak var, kuku, ka būs labi..un domām liels spēks..

Nu , tagadnes forma tālu no ideāla , bet dzīvot kaut kā vēl var  

... arī tad, Kuku, ja nebūs tā, kā gribas, lai būtu- pieņem, atspringsti un nomurmulē reizes 15: Viss IR labi