... es neprotu Tavu dzejoli iekomentēt, jo- tas vnk nav vārdos, bet- sajūtās.  Kkas- bezgala tuvs un- aizķerošs..

Elpo..

Skaists veltījums Līgo svētkiem!    

Lepni, ar gumijniekiem pa salmu tiltu
/uz priekšu/
kāpēc rakstīt, ja puse domāta vārdos, acīs skatoties?
/liecinieku nema/...
...

IlonCis vienmēr prot ļoti labi pateikt..   
Bet kaut ko precīzi pateikt ...ceļā uz attiecībām- tas nav iespējams, jo mums katram savas sajūtas, sava pieredze.....savs skatījums!

Iloncis precīzi pateica !    

to par slēpto krāniņu teica tev es arī paprasītu, lai parāda pretējo...vismaz!
esi nesieviškīga...tāda nāca ciemos pie vienas saslimušas mediķes, tieši tavos gados,...vai mazliet vecāka-kādi 83 bija...

Visi pazīstamie jau apsveikti !    

es   tomēr teicu kā ir...bet tas man neinteresē....vāvuļo vien tālāk. Anugiņ...
Par Ziedoni-viņš rakstīja to ko viņš rakstīja, es viņa vietā neesmu tiesīga ne zīmi ievilkt viņa darbos...es rakstu to, ko es rakstu.
Vislvairāk iespiedās atmiņā kādā intervijā teiktais, kad Kantāne iekļuva valdībā---ka beidzot vakaros dabūšost dzirdēt ko putni koku galotnēs čivina...domāju, ka viņš klausījās,lkaut visas dziesmas zināja jau sennnnnnnnnnnnnnnnn.

oj. nežēlīgi saldi.

tiek plānota e-medicīna-liekas ,ka no 2016.gada obligāta

attiecības ir visu laiku kā ceļš pretī ...kādam. Ja jūties Pieaudzis, notupies zemāk, lai tas nedrošais kā bērns sajūt, ka nāk pretī rokām, nevis kājām.

gadās, ka iziet otram pat cauri...kā gaisam....viņa vienkārši-nav kādam, pat ceļu uz ietves negriežot.

kancelejas precēs pildspalvas arī ir, bet rokraksti, klabinot tastatūras pārvērtušies par ārstu parakstiem-pati saprati, ko uzrakstīji?!

Katram tiltam ir sava cena

bet arī tad bija autori,kurus darbus ,lai notirgotu iesaiņoja dāvanā ar kādu labu grāmatu,un tagad viens paliels grāmatu skapis saiet vienā elektroniskā grāmatā...mums jāmainas līdzi laikam,un kamēr ļaudīm nav liekas naudas,jāattīsta bibliotēku pakalpojumi-pagāušajā nedēļā biju bibliotēkā-dabūju vajadzīgās grāmatas darbam,vīram un sev lasīšanai-teikšu -ir daudz jaunu grāmatu-nu protams ,gan tādas ,kas būs vēl pēc 100 un 200 gadiem,arī tādas ,kas viendienītes

tiltu ir daudz un dazadu,,,,jo mes esam tie kas veidi sis attiecibas,,,,,un pie attiecibam ir jastrada abiem,,,visu dzivi,,,,katru dienu,,,katru minuti...tas ir viss smagakais darbs,,,,,bet bez sim attiecibam mes ari nespetu dzivot,,,jo milet,,,un but miletem ir tik skaisti,,,,tapec ir jasarga un jalola tas kas ir tik dargs,,,,jo to visu var tik atri pazaudet,,viena sekunde ,,,minute,,,,tapec sargiet to ka Jums ir dargs,,,

"..Attiecības- tas ir kā tilts, pa kuru mēs ejam pretī viens otram..."
Aizdomājos par to tiltu... Vispirms jau to tiltu vajag uzbūvēt. Pašiem. Cik stipru uzcelsim, tik droša iešana pa to būs. Kopā. Citādi sanāk, ka "..es vienmēr būšu pusceļā pie tevis..." /V. Belševica/. Ne vienmēr tā ir pastaiga pa tiltu, citreiz pāri satrakotiem okeāniem jāpārpeld, lai tikai otram cilvēkam acīs ielūkotos un cilvēki peld... Bez tiltiem. Bez plostiem. Bez drošības vestes... Lai pēc tam kopīgi uzceltu to tiltu!  

Tilta vidū , tas ir ka pusceļā uz to otru cilvēku , kurš vēl nav iepazīts ? Pateikt , ka nav vērts iet tālāk ? Nu nezinu , katram savai kritērij i.

Elva, ja abi ir nonākuši tilta vidū...un sastapušies- domāju..ir vērts!!