Tā mēs te lēnītiņām iepazīstam viens otru, tik, cik nu katrs ļaujamies tikt- iepazītam :)
Redzi- Alisei arī kaķītis balts!!!, ar garu garu spalvu!! noteikti- samīļojoties- forši un silti!!!  
Inetas- sazvērnieces abas!- šodien sadarīja nedarbu; tagad-  nu tēlo "sapņainās govis"/tas- pēc Kuku interesantās leksikas /..
Jā, Inetiņ, nu ir man privička tāda- "apaugt" ar visādiem mīļknibulīšiem... neko nevaru tur padarīt!!! Patīk jau man tie skaidrīgie interjeri, bet- katram tam knibulītim- nozīme- priekš manis.. un- bez lietiņām tām, mani sildošām, laikam justos tāpat, kā, teiksim, bez ķēdītes uz rokas vai- auskariem.... cits- var būt un var nebūt, bet tās ir lietiņas, bez kurām sajūtos- plika

nu lūgt jau var, ja! Bet ignorēs toč!
Labāk neaizvērt acis un darīt.Varbūt būs svētība?

Nav par ko, Vasilij. Es taču neizdarīju neko tādu!! Nav vajadzīga ne pers.sarakste, nekas, es vnk intuitīvi jūtu, jau sen, ka Tu esi labs cilvēks. Un- viss. Lai veicas, it visā! :)

Jā, ir vairākas U2 dziesmas, kuras, ik pa laiciņam, paklausos atkal un atkal :)

Mils paldies par moralo atbalstu

Cool...  

Manejās šodien pa dienu, kamēr neviens nav majās, no sekcijas augšas nogāza 2 vāzes, vienu ar puķēm... nekāds inspektors Caps nepateiks, kura to izdarīja, tagad abas guļ, baigi labiņās

..bet manējais , kā Inetas baltais kaķītis...tikai divreiz garāku spalvu

Tev daudz sīku piemiņas lietiņu-visādi knibulīši, laikam atmiņas par kādiem dāvinātājiem, sirdij tuviem.
Dzīvnieku zaudēšana ir bēdīga lieta, man arī acu priekša bērnībā sabrauca manu mīļo suņuku , kad viņš ļoti pēkšņi izrāvās no rokām, jo ieraudzīja uz ielas kādu ļoti interesantu objektu.

skaisti.......  

.... ar Viņu var parunāties- vienmēr!!! Uzklausa, pašķiebjot uz vienu vai otru pusi savas smailās austiņas- uzklausa uzmanīgi; un- kas pats galvenais!- ne reizes nav man aizrādījis, ka vāros par daudz!!! Vot. Vnk- ļoti saprotošs   Un- labāku gultasbiedru par Viņu- iedomāties- grūti... tas siltais kamoliņš, kad riktējas, riktējas, līdz iekārtojas-ērti- manu kāju- līkumiņā..

Toties Rīgā mani vnm gaida manas Mazās Čaks Noriss..

Man, Vasilij, sen sen vairs nav kaķīša bijis.... Visi mani bērnības un jaunības kaķīši tika sabraukti... garām vecajai privātmajai, pilsētas pašā nomalē, kurā dzīvoju, iet ceļš uz Rīgu, tas ir galvenais ceļš manā pilsētiņā.. loģiski- vnm satiksme liela... vienu kaķīti, tas bija melns, pati, vēl būdama bērns, slima, sēžot istabā pie loga, redzēju- KĀ sabrauca... tas nebija netīšām!!! Bobiks izmeta speciāli cilpu, lai- uztrāpītu.. nevēlos tgd par to... pārāk sapīgas atmiņas... un arī sunītis mans, Lācītis, izlaists ārā vnk pačurāt- bija auksts, ļoti auksts ziemas vakars- nedarījis tā nekad, vnk- aizskrēja... meklēju nedēļu, saucot tajos -30 vai cik: Lācīti! Lācīti!!!.... nesasaucu- neko.... esmu pārliecināta, ka nosala- kkur.... aiz to- man nav vairs ne sunīša, ne kaķīša...

Cik Tavas minkas- izteiksmīgas!!! Melnajai- acis kā lokatori   super!!!.. Baltā, vsm pēc foto šķiet, tāda prātīgāka... bet- ārējais jau var būt mānīgs, zinu...
.... un- Viņām nav- bardaciņā..

Es tikko bildīti- uz fikso.. mans mazais bardaciņš- visā pilnībā!!!   Pašlaik ir- jasmīni, bet- birst jau lapiņas pamatīgi, būs šovakar jāpiemeklē kas cits..

To formas-manas,un dazadas fazes...

Manējām arī patīk ziediņi, lapiņas...ko pagrauzties

Man patik-cilveka un kakka attiecibas...