rolis r. 7. jūn 2014. 09:43 dziesma " mēs pārtiekam viens no otra "... tas ir burtiski...kā filmā dzīvie miroņi...
ja kāds mūs pievelk mēs ēdam viņu nost (enerģētiski) ,kamēr apēdam ja vien viņš
nemāk atjaunoties...
Atis K. 7. jūn 2014. 09:40Fūūj Inet,Tu šodien tikai uz slikto pusi velc.Es to labo variantu domāju.
Ineta L. 7. jūn 2014. 09:37At, kadu tādu? programmētāju? Nu tad pēc laiciņa var sākt runāt par "pamatrosil i brosil" "vse mužiki/babi svo..."
Ingrida X. 7. jūn 2014. 09:37... tas, ka cilvēks nestāv uz vietas, bet- pilnveidojas, forši!!! Tikai forši vairs nav tas /es Tevis- 09:20- uzrakstītā sakarā/, ja tik tālu sevi "nopulējis", ka pazaudējis jau pats sevi.. man bija draudzene, tas jau ir sen, no skolas laikiem, kas- gāja uz mērķi- būt tādai, kāda vēlas būt, neatlaidīgi ļoti; visādās ziņās- gan sava rakstura pilnveidē, izaugsmē, ai, nu značit- "sevi uztaisīt par sevi", gan savas dzīves sakārtošanā pēc modeļa, nosprausta.... tas bija traki!!! Satiekos, runājos, bet- nesaprotu- ar ko īsti... Tā mēs pazaudējāmies viena otrai. Pagāja gadi, daudz, līdz nejauši pavisam, atkalsatikāmies!!! UN- zini??- izejot dzīvē cauri ne vienam vien grūtumam, šie uzslāņojumi bija- pazuduši!!!! Goda v.!!!! Palicis foršs, gaišs, labuvēlošs cilvēks. Tagad- viens no man vistuvākajiem cilvēciņiem... visādi notiek...
Ineta L. 7. jūn 2014. 09:28Ati, bez tā aizdomīguma ar gadiem krāto pieredzi, nu grūti, grūti!
Ingrid, piekrītu, bet to netēlošanu ne uzreiz var pamanīt, ir jāapaiet zināmam laiciņam, lai atšifrētu, kurs ir dabīgs, kurš "krāsots"
Atis K. 7. jūn 2014. 09:23Var jau uz visiem skatīties ar aizdomu,bet tas baigi nogurdina.
Ingrida X. 7. jūn 2014. 09:21Arī Atis pateicis forši!!!- jā, tā ira: pati nesaproti, kas ir tas, kas vienā vai otrā cilvēkā, arī te, virtuālajā vidē, tevi saista.. Starojums, vārdos nenoformulējams??, iekšējais miers??, kas ne tuvu nav tas- flegmātiskais!; prasme neuzbraukt, bet gan- nogludināt??; humors, nenoliedzami.. te jau var aizfilozofēties auzās, galīgākajās!!! Bet- lai nu cik man ticis pārmests vārdiņš šis- īstums, tas, ka cilvēks netēlo ko no sevis, bet ir tas, kas ir- ar visu labo un ne tik daiļo sevī- tas gan pievelk!!! Gan reālajā dzīvē- ārpus, gan reālajā- te :)
Ineta L. 7. jūn 2014. 09:20Ingrid, labrīt, labrīt, un labu dienu ar saulainu starojumu Mūsu "mazie" ir brīvaki un līdz ar to arī līdzsvarotāki par mums
Par brīvu jušanos aizdomajos arī... piesardzīgu vēl dara arī cilvēki, kuri dabas dotā "talanta" vai neirolingvistiskās programmēsanas māku apgūsanas ietekmē ir tendēti tikai uz baudīšanu, bez ilgspejīgas atdeves. Tāds zina, ko un kā runāt, kā piesaistīt uzmnību, kādu mūziku piedāvāt....
Ingrida X. 7. jūn 2014. 09:15 Labrīt, Ineta! :)
Patika Tevis uzrakstītais- pārdomas Tavas!!! Tikko savilku paralēles- runājos pa telefonu ar savu Mazo- nu īsts nemiera gariņš!!! Kurbulē visu laiku arī mani!!! Ja pati esmu mzl tās 'kreisās'- burbuļojošās enerģijas skartā, kas- te gatava vandīties nez kur, te atk- kauc uz mēnesi, ka vai riebjas, tad Viņa, mana Mazā- līdzsvarā- ar savu starojumu Mācos, ko citu?? Tikai- paslikta skolniece, grūši man iet..
Atis K. 7. jūn 2014. 09:08Aga!Var justies brīvi un nav jādomā par izveidoto ikdienas tēlu.
Ineta L. 7. jūn 2014. 09:01Laikam gan. Man sanācis pavērot, ka ne jau tāda burbuļojošaā enerģija ir svarīga, tāda var diezgan ātri nomākt(ka arī pats burbuļotājs vienā jaukā brīdī saplok kā caurdurts balons), bet tas, ko saucam par iekšējo starojumu...cilvēks, kurš izbauda visu: tikšanos, kafiju, ziedu smaržu, filmu utt.
Atis K. 7. jūn 2014. 08:57Dīvainākais,ka tais attiecībās nevar lāga saprast,kas īsti ir tas,kas pievelk.Laikam tiešām kaut kādi lauki iedarbojās.
Leonora t. 7. jūn 2014. 08:00Mīlestībai nav vajadzīgi vārdi,bet darbi gan.
Atis K. 7. jūn 2014. 07:28Vienu laik ļoti reklamēja mīzalu terapijas. Gan jau šitas triks arī beigsies.
Vita B. 7. jūn 2014. 00:42Sudrabai vajag kārtīgu miesassargu vienmēr līdzās , lai paspēj saķert , kad kārtējais ģībiens uznāks .
Ingrida X. 7. jūn 2014. 00:30......... gribu. Kopā- ar Tevi.
Ingrida X. 7. jūn 2014. 00:26Robčiku es vnk- cienu. Tā notiek - un- viss. Viņš netēlo- neko. Ir tas, kas vnk- ir. Nesen Naurēns- daudzkoku lēcējs- teica: "Vai aizmirsi, kā uzbrauca Tev?" .. Nē, neaizmirsu. Tikai- domājot un izdomājot- pamatīgāk- sapratu gan- kāpēc. Ok. Nebija Viņam- tiesību tādu!- nopulgot mani, bez pamatojuma; bet- ja tik vieglprātīgi 'kaisīju' bildes- savas: iedevu gan, šo iemeslu, pati. Viss.
....................................
arī smilšu pulksteņi mani- nečuč, bet- skaita......



