anoreksija (latīņu: anorexia nervosa) ir psihiski traucējumi, kas ir kļuvuši izplatīti pēdējos gadu desmitos. anoreksija tulkojumā nozīmē nervozs apetītes zudums. anoreksijas pirmsākumi ir meklējami gandrīz pirms tūkstoš gadiem, bet pats anoreksijas termins ir radies 1874. gadā, kad to ieviesa Anglijas karalienes ārsts Viljams Gulls.
ar anoreksiju visbiežāk slimo meitenes. parasti anoreksija sākās tīņu vecumā, bet anoreksiju var novērot arī agrāk- bērnu vecumā, vai vēlāk – ap 30 gadiem. ar anoreksiju slimo 1 no 150 meitenēm.
gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingras diētas ievērošanu. pacientēm sākumā parasti patiešam ir neliels liekais svars. bet pat tad, kad ir sasniegts ideālais svars, slimnieces turpina badoties, jo viņu priekštati par savu svaru ir kļuvuši nepareizi un viņas joprojām uzskata ka ir par resnu. nereti slimnieces nodarbojas arī ar intensīvu vingrošanu, vai lieto medikamentus, kuri samazina svaru.
vai tas nebūtu melnais humors, ka cilvēki ar tagadējo dzīves kvalitāti varētu sākt badošanās kursu?? lai izdzīvotu šajos bada laikos??
Atslegas vārdi: anoreksija0
Citi vnk negrib buut resni/
ar psiholoģiju ir tā... dzīvo un pierod.. tikai grūti samierināties ar to, ka bijis labāk..
esmu arī dzīvojusi pusbadā.. un biju gandrīz cienīgs anoreksijas paraugs, bet nu viss ir laimīgi beidzies un ļoti ceru, ka nebūs jāatgriežas pagātnē..
no tā, ka nav ko ēst.. ir grūti samierināties... kara laikā bija pavisam smagi.. maizes rieciens dienā ar siltu ūdeni..
un psiholoģiski? tas, ka tā nav izvēle- būt badā, tas psiholoģiski netraumē? arī tīri fizioloģiski tas kaitē ķermenim. piespiedu badošanās. melnais himors jau sanāk- ka badosies un kādu kg nometīs, tik nebadosies jau tie tauku maisi, kam tas derētu...
esmu dzīvojusi pusbadā un nevaru piekrist, ka tājā būtu kaut kas patīkams.
anoreksija kā cīņa uz izdzīvošanu.. tiem, kam liekāks kilograms, var atviegloti uzelpot.
nesapratu kas anoreksijā ir patīkams un lietderīgs.
ilze - pēc sejas jau nevar noteikt, cik rens esi patiesībā.. cits ir apaļš uz sejas, bet tik tievs, ka bailes vai otrādi..
ja es pielikšu 30 kg, tad man būs tuvu 100.. nu nē, liels paldies!!
(tie nomestie kilogrami bija domāti, ka man būtu jānomet 30, lai es izskatītos pēc anoreksijas upura.)
Mandy - bet drīz to varēs apvienot... patīkamais ar lietderīgo..
Nekad neticēšu inny, ka Tev būtu jānomet 30kg.Spriežot pēc Tavas sejas Tu varētu
vēl klāt likt 30kg.Nopietni!
anoreksija un izdzīvošana krīzes apstākļos ir pilnīgi dažādas leitas! neviena anoreksiķe nesāk badoties tāpēc, ka nav ēdamā! un bads ir bads. piespiedu ne izvēles. kropli spogulīši liek sevi tā iznīcināt. un sabiedrības prasības. psihosomatika ir visai sarežģīta lieta, bet nopietna. jo no tā galu galā tiek izpostītas daudzas dzīves. un tā nebeidzas. rēgi par "izārstēto" staipās līdzi...
Tas ir prātīgs risinājums
tas gan taisnība. agrāk centos daudzas lietas pārāk asi uztvert un pārspīlēt ar secinājumiem.. nu esmu atvēsinājusies.. tas ir patīkami, ka sevi uztver ar veselīgu domu un nelielu humora piedevu.
Protams,katram sava gaume.Bet nevajadzētu arī pārspīlēt.
protams..katram cilvēkam ir savs skaistuma etalons.
Nu nezinu,piemēram šodien redzēju centrā nelielu ,apaļīgu meitēnu ar pāris puišiem .Jutās jautri un bez kompleksiem. Tas jau laikam arī no cilvēka akarīgs, kā šis uztver savu izskatu.
tas jau muļķim skaidrs, ka jābūt līdzsvarā.. bet maza auguma apalīte jau nevienu nepiesaistīs.. un meitenes krīt izmisumā..
Tas pēc kādiem standartiem skatās. Svaram un augumam jābūt līdzsvarā.Nevis cik gribas
nu tas nakas, Oleg.. katrs jau izsakās pa savam. man tālu līdz anoreksijai... kādi 30 kg būtu jānomet..
Tas liekais svars bieži ir iedomas.Un tad nu cenšas ,kamēr sevi pataisa par skeletiem Piedod par izteicienu.Bet tā gadās bieži.
jau gadu no gada cenšos kautko darīt notievēšanas lietā, bet nevaru saņemties.. tad laikam tiešām varētu aiziet pāri robežām.. ikkatram cilvēkam jau savā prātā jāapsver, kas ir veselīgi un cik lielās devās.
Tā tas ir ae tām diētām .Padomājiet dāmas par sekām.