Lai līdz bērna pēršanai nenonāktu, jāmainās pašiem.

Domāju sākumā jāmēgina ar labu,jācenšās nepārkāpt pašai pāri saviem aizliegumiem,nevar vienā reizē sacīt ''jā'' otrā reizē ''nē''. Bērni ir viltīgi un apķērīgi vienreiz nokļūdīsies tad visu vērst par labu ļoti grūti. Ja galīgi nav valdāms,netur nervi,mēģināt bērnu stingri saņemt,iespaidīgi pateikt ''nē'',ja tas vēl nelīdz tad tiešām jāņem žagars,diemžēl.

Dzintars - teikšu, ka mani arī ir pēruši bērnībā, bet tiešām pamatoti, jo biju pārkāpusi aizliegumus un sods bija tieši laikā..

Churchiks - sods man būs tālā nākotnē, kad savas vieglās attieksmes dēļ pret bērnu izdarībām, mani bērni izaugs par huligāniem un zagļiem. katrs nepieļaujamais pārkāpums attiecīgi jāsoda, ja neiedarbojas vienkārša paskaidrošana.

Tad jau nātrīte būtu veselīgāka. Kaltēta ar ievieš bijību! Pārsvarā tieku galā ar vārdiem!

sods.......????...taadaa gadiijumaa sodi sevi

Jāmāk noiet pa to taku taisni nekāpjot ne pa labi, ne kreisi. Nesaprotu tos kas aizliedz pielietot pērienu. Un nesapratīšu tos kas fizisku spēku uzskata par galveno audzināšanas paņēmienu.
Savā apzinīgajā bērnu dzīvē pērienu esmu saņēmis pāris reizes, vienreiz gadījās saņemt pļauku un asins pa degunu nebija apturams - netīši, bet bija domāts. Vai tādēļ es nemīlu savus vecākus - šādus kā manējie ir jāpameklē zemes virsū! Viņi ir vislabākie! Vai tā bija vardarbība nē- jo šobrīd saprotu, ka tajos brīžos man nekādi vārdi nebūtu ietekmējuši!

kas par daudz tas par skaadi........peersana var negatiivi nogulsneeties beernam zemapzinjaa.........