«Baigais integrētājs» (lietojot polītologa Nila Muižnieka ieviestu zinātnisku terminu) Guntis Ulmanis ar Krievijas laikraksta «The Moscow Times» starpniecību atzinis, ka Latvijā nākotnē būs daudznacionāla valsts. Kā saka, «valsts vadītājs» būs daudznacionālas valsts veidošanu paveicis tikpat kā «vienrocīgā raušanā». Okupācijas sekas, kolonizatori, pārkrievotāji, labākas dzīves meklētāji, krievvalodīgie – visi ir pasludināti par «nacionālo minoritāti». Tai ar Saeimas pārveidoto Satversmi un «cilvēktiesību sargu» gādību ir visas iespējas izveidot div- vai vairāk kopienu Latvijas valsti vai «Latkrieviju». Otrs «baigais integrētājs» Dr. Valdis Birkavs paudis viedokli, ka patlaban pēc referenduma par pavalstniecības jautājumu grozījumiem labvēlīgā gaisotnē tiek risināti ar izglītības un valodas likumiem saistīti jautājumi. Latvijas «Cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra» direktors Nils Muižnieks tai pašā Krievijas avīzē sūdzējies, ka izglītības likums zināmā mērā pieļaujot minoritāšu skolu eksistenci, taču lēmumus par to pieņemot Izglītības un zinātnes ministrija, kas esot «radikālo latviešu nacionālistu bastions». Spēcīgi teikts, Nil! Kā šādu talantu kādreiz būtu spējis izmantot Dr. Gebelss vai Krievijas komūnistiskā propaganda! Sorosa Latvijas Fonda algotnis, «etniskās antantes» ideologs, latviešu tautas «etniskais kapracis» tagad, liekas, uzņēmies galveno vadību «internacionālās audzināšanas» turpināšanā, ko kādreiz veica Staļins, turpināja Chruščovs, Brežņevs, Andropovs, Čerņenko, Gorbačovs, Pelše, Voss, Pugo un Mirdza Kārkliņa. «Etniskās antantes» polītiku Latvijā pieteica Sorosa fonda administrātīvā direktore Vita Tērauda, kas tāpat kā Nils Muižnieks nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm.
       Agrākā «internacionālā audzināšana» tagad Ulmaņa pasludinātajā «daudznacionālā valstī» saucas par «etnisko antanti». Piemēram, Latvijas skolēniem rīko konferences, kuŗās viņiem manīgi cilvēki noliek priekšā «faktu», kā jārisina nacionālo minoritāšu (okupācijas seku) sadzīvošanas (etniskās antantes) jautājumi. Latviskas izglītības vietā joprojām turpinās «internacionālā audzināšana».
       Jau gadiem valsts nevar, nespēj vai negrib atzīt Latviju kā latviešu tautas nacionālās un etniskās izdzīvošanas LIEGUMA ZONU. Un kā to lai spētu? Deputāti un valsts darbinieki nepārtraukti aizņemti, atspēkojot pret sevi vērstās kriminālo nodarījumu apsūdzības un apsūdzot zagšanā citus.

Ostrembskis Jevlampjevs
(ASV) 1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/04_janvaris/lapa3.htm